Akos-Major-4-600x400
Sarunas

Kāpēc nepiepildās vēlēšanās, kāpēc “nestrādā” laimes terapija

autors: INESE PRISJOLKOVA

Man ļoti daudz cilvēku ir jautājuši – bet vai tiešām laimes terapija der visiem un var katra cilvēka dzīvi savest kārtībā. Vai visiem izdodas sakārtot veselību, izveidot attiecības, nodibināt ģimenes, dzīvot pārpilnībā utt.

Un man ir bijis jāatzīst, ka nē – ne visiem. Bet tiklīdz man jautā  – kādēļ ne? Vai arī – kuriem tad der un kuriem ne? Es nevarēju skaidri pateikt. Zināju, ka tam ar centību vai precīzu izpildīšanu nav nekāda sakara. Bija jādomā dziļāk.

Un šodien klausījos Lazarevu un pēkšņi kaut kā vai nu starp rindām vai varbūt pat pa tiešo saņēmu atbildi kāpēc ir cilvēki, kas saka, ka visu dara gandrīz kā pēc grāmatas, bet dzīve nesakārtojas. Es tik ilgi esmu par to domājusi – nu kāpēc man laimes teorijas strādā un patiešām es caur šo savu laimes stāvokli varu sakārtot jomu pa jomai, bet ir cilvēki, kas raud gaužas asaras, ka ne attiecības var sakārtot, ne naudu nopelnīt, ne savu misijas darbu atrast – nu nevar neko un viss. Un tad atskan jautājums – ko es daru nepareizi?

Un pēkšņi Lazarevs saka – ja cilvēks pārāk pieķeras laimīgai dzīvei un grib būt laimīgs laimīgas dzīves dēļ, tad viņš audzē savus instinktus un būtībā iet nolemtības ceļu.

Un te nu man saslēdzas ar Volša rakstīto, ja tu lūgšanā lūdz kaut ko konkrētu, tad vienīgais, ko tu vairo, ir savu gribēšanu. Tātad – atkal instinktus.

Un te tad nu ir arī atbilde uz manis ilgi domāto un izprātuļoto jautājumu – kāpēc man laimes terapija strādā un kāpēc kādam ne.

Laimes terapija strādā visiem tiem cilvēkiem (man arī), kam tas ir tikai kā instruments, lai vairotu mīlestību un lai tuvinātos Dievam. Tas ir tāpat kā ar naudu (par naudu vienmēr ir viskonkrētākie labākie piemēri, jo tā ir tāda „aptaustāma” lieta) – ja naudu uztver kā instrumentu, lai vairotu labo pasaulē, tad Lakšme būs un nauda nāks. Ja iekoncentrējas uz naudu – tad vai nu nauda būs īslaicīgi un nākotnē cietīs citas jomas, vai arī naudas nebūs.

Ar vēlēšanos ir tāpat. Ja cilvēks vēlas satikt savu īsto un vienīgo un veidot ģimeni un būt laimīgs sevis pēc (vai ģimenes pēc, vai otra cilvēka pēc, vai bērnu pēc) un, skarbi runājot, tiklīdz to visu dabū, tā par Dievu aizmirst – tad viņam šo mīlestību nedod un īsto un vienīgo satikt viņš nevar. Bet ja no Augšas ir redzams, ka cilvēks, satiekot otru, kļūs daudz mīlestības piepildītāks un pasaulei dos daudz vairāk laba, nekā dzīvojot viens pats – tad ir visas iespējas šo mīlestību sagaidīt.

Šo es varu apgalvot 100%. Ja es skatos uz savu un sava vīra dzīvi, tad varu pateikt, ka jā – mums vajadzēja satikties, lai kopā saņemtu tik milzīgu mīlestību, kas mūs abus kopā un katru atsevišķi padara par daudz labākiem, nekā mēs dzīvojām viens bez otra. Un lai arī es patiešām visu dzīvi esmu ticīga, tik ļoti saskaņā un saiknē ar Dievu kā tagad, es neesmu dzīvojusi nekad.

Tātad būtība ir cik egoistiski vai cik savtīgi mēs lūdzam vai kaut ko gribam savā dzīvē mainīt. Ja izmaiņas notiek tādēļ, ka Tu tiecies pie Dieva, dari labu un viss, kas Tev tiek dots, atkal tiek ieguldīts šai pašā virzienā, lai tuvinātos Dievam – jebkura garīgā prakse (joga, laimes terapija, Reiki, kristietība, …..) būs labas izmaiņas nesoša. Ja šo visu gribēsi izmantot savam labumam un manipulēt ar zināšanām, lai dabūtu egoistisku laimi (te nu es tā skarbi pateicu, bet varbūt tieši tā skan gana precīzi) – laimes terapija „nestrādā”, īsto un vienīgo satikt neizdodas un bagātāks ar netopi.

Tātad būtība ir tajā – vai dara to Dieva vārdā un lai tuvinātos Dievam vai nē. Vai Tava dvēsele top tīrāka un pilna dievišķas mīlestības, vai nē.

Tie mērķi, kuri mūs rezultātā no Dieva atrauj – tie mūsu dvēselei nav vajadzīgi un mūsu zemapziņa mūs sargās un neļaus tiem mūsu dzīvē piepildīties.

Interesanti, ka Lazarevs stāstīja par badošanos: reiz viens cilvēks pabadojies un viņam viss sāka dzīvē veikties – sakārtojās attiecības, radās veiksme, sāka pelnīties nauda. Nu – viss labi. Nākošreiz viņš badojas jau ar konkrētu mērķi – lai dzīvē sakārtotu attiecības, veiksmi un naudu – un ……. piedzīvoja pilnīgu krahu. Kāpēc? Tādēļ, ka pirmajā gadījumā viņš caur atsacīšanos bija tuvinājies Dievam, otrajā gadījumā caur gribēšanu audzējis piesaisti instinktiem.

Lūk – tieši tāpat ir ar jebkuru no mūsu tehnikām. Kamēr to darām, lai vairotu sevī dievišķu mīlestību – viss būs labi. Kad sākam to darīt lai vairāk nopelnītu vai kļūtu veiksmīgāki – būs apgrieztais rezultāts.

Novēlu Tev vairot sevī dievišķu mīlestību un būt laimīgai un, protams, sakārtot savu dzīvi jomu pa jomai! Jo pa lielam tas nozīmē – iemīlēt savu dzīvi, kura Tev ir, un tad novērot pārmaiņas, ko mīlestība tajā ienes.

Ar ļoti lielu mīlestību,

Inese

Atbildēt