Footprints
Sarunas

Laime ir dziļāk par prātu

autors: INESE PRISJOLKOVA

Vai Tev ir kādreiz tā bijis, ka no rīta pamosties un paskaiti un pārdomā cik Tev šodien ir jāizdara, un Tu saproti – to vienkārši nevar. To nekā nevar paspēt ne šodien, ne rīt ne parīt. Un šai visā parasti jau ir tā, ka neviens no termiņiem gaidīt nevar, jo savukārt pēc tam ir vēl savirknētas citas lietas, un tā tas ir tik tālu, cik vien šobrīd „acis rāda”.

Lūk – man jau vairākas dienas ir šāda sajūta un jau vairākas dienas mani burtiski „glābj” mana jaunā attieksme pret laiku, prātu un to, kas ir dziļāk par prātu.

Esmu jau Tev rakstījusi, ka man pēdējā laika autoru-autors ir Ekhards Tolle. Es viņu lasu un skatos un no viņa iespaidojos un man pēkšņi ir ārkārtīgi saprotams viss, ko viņš raksta. Tieši viņš savās lekcijās un grāmatā „Tagadnes spēks” man lika aizdomāties par to cik ļoti mums uzkundzējas mūsu pašu prāts un ka viss ar ko mēs netiekam galā un viss, kas mums nepatīk, ir mūsu prāta domu augļi. Ka pietiek vien „atlaist” prātu un sajust to, kas ir aiz prāta, ka atkal vari būt laimīgs, priecīgs, mierīgs un mīlestības piepildīts.

Mūsu prāts ir tas, kurš žigli pārcilā visus darbus, kurus nevarēsim paspēt. Mūsu prāts ir tas, kurš ražo domas, tikmēr, kamēr darām konkrēto darbu. Mūs prāts ir tas, kurš mūs dzen. Dzen uz priekšu, bet brīžiem stresā.

Un tad vienā mirklī…..tu pasaki prātam „kušs!!!”, lai tas neturpina laist uz riņķi „paralēli tam….., paralēli tam……, paralēli tam….”

Es Tev to rakstu tādēļ, ka zinu – arī Tev ir tā, ka 8 līnijas darbojas vienlaicīgi. Ka viss notiek ar vai bez Tavas piedalīšanās. Bet ilgstoši “bez” jau nesanāk.

Ko darīt?

Kā šai brīdī justies mierīgai, laimīgai, sievišķīgai, harmoniskai un mīlestības piepildītai?

Lūk – vienīgais veids kā to panākt ir sākt vadīt savu prātu un nevis pakļauties tam. Tai brīdi, kad prāts grib uzkundzēties un atkal malt un malt uz riņķi cik Tev vēl ir jāpaspēj izdarīt un kad beidzot pienāks tā diena vai tas brīdis, kad varēsi atpūsties vai nedarīt neko, tai brīdī Tu vienkārši vari to prātu atslēgt. Izslēgt gluži kā radio, lai iestāja miers.

Ja tas uzreiz nesanāk, tad vieglāka metode bij tā, ko esam iepriekš runājuši – iegriez tās domas pozitīvā virzienā vai arī „ieknieb” sev, lai atcerētos, ka jādomā sev vēlamās domas. Bet tagad ir vēl viens – dziļāks paņēmiens, kā dzīvot fantastisku laimīgu dzīvi. Tai brīdī, kad kaut ko dari, tad tikai dari. Tad nedomā ne uz priekšu par citiem darbiem, ne par to, kas notiek paralēli, ne par to, kas bijis un sanācis vai nesanācis. Nedomā neko. Baudi šo mirkli.

Piemēram, es tikko kā līdzināju dārzā zemi. Nu nav man ierasts darbs un neprotu es to darīt, bet es cenšos un lēnu garu daru, daru un daru. Un kamēr daru, es kaut kā saskatu kā tam visam rezultātā ir jāizskatās. Un tas notiek bez īpašas uztraukšanās, vaimanāšanas, pareizo versiju noskaidrošanas utt. Es pirms tam šo to pajautāj. (uzreiz jāsaka – cik cilvēku, tik viedokļu.) Tad vēl paskatījos internetā. Un tad izvilku vidējo un vienkārši darīju. Ar mīļumu un iekšēju laimi. Un katrā brīdī es daru tikai to, ko daru. Es pa īstam esmu tieši šeit un tagad. Un nevis šeit un tagad, lai domātu par nākotni vai pagātni, bet gan esmu šeit un nedomāju neko. Esmu kaut kur dziļāk par prātu. Kā Tolle saka – laime ir aiz prāta un tieši prāts no tās mūs var izraut, ja identificēsimies ar prātu. Pats svarīgākais ir neļaut domām būt noteicējām pār mums.

Mēs esam saimnieki savam prātam, savām domām un nevis otrādi. Prāts un domas ir tikai instruments. Un kā jau arī ar citiem (asiem) instrumentiem ir jāprot rīkoties, tāpat arī ar prātu.

Lai Tev veicas tikt galā ar savām domām un lai Tev izdodas būt laimīgai ik dienas un ik brīdi.

Sūtot gaišas domas,

Inese

Atbildēt