365
Ineses raksti

Atbildība un paļāvība

autors: INESE PRISJOLKOVA

Pēc komentāriem saprotu, ka vēl arvien nav skaidra viena lieta – cik daudz paļauties uz Dievu un cik daudz pašai atbildēt par visu, kas dzīvē notiek.

Uzreiz varu pateikt, ka neko nespēšu atbildēt tiem, kas uzskata, ka Dieva nav vai arī tiem, kas noliedz Augstāko spēku ietekmi uz mūsu dzīvi. Varbūt par citām tēmām mēs varam sarunāties, bet par šo mums laikam, ka iztrūkst pamatu nopietnākai sarunai.

Bet atgriežoties pie pašu atbildības un Dieva vadības, gribu šo visu drusku vairāk ar Tevi pārrunāt.

Reiz pašos pirmssākumos, kad sāku vadīt seminārus, man kāda dalībniece teica, ka mēs nevaram būt savas dzīves autori, ja reiz Dievs ir Radītājs, tad Viņš vada mūsu dzīvi un mums atliek vien pakļauties mūsu liktenim.

Mans skatījums uz šo ir tāds: Dievs tiešām ir Radītājs. Tur šaubu nav. Un tiešām mums pa lielam ir savs liktenis un karma – ir uzdevumi, kas mums jāiziet neatkarīgi no tā, ko mēs gribam un ko ne un ir karmiskās attiecības, kas mums jāatrisina, neatkarīgi no tā, ko mēs un kā domājam. Bet…..kur tad sākas tā mūsu izvēle un mūsu brīvā griba?

Mūsu izvēle sākas brīdī, kad izlemjam, vai šo visu mēs izejam ar mīlestību un ar dievišķu svētību, vai arī ar graujošu enerģiju, mokoši un smagi. Vai mēs esam savas dzīves autori ,vai dzīvojam vieglu, skaistu un laimīgu dzīvi (iziedami visas tās pašas mācības, kas mums paredzētas) vai arī ciešam un „uzprasāmies” uz atkārtotiem pārbaudījumiem vēl un vēl.

Piemēram – ja mums ir paredzēts iziet vientulību, tad mūsu izvēle ir, tam atdot visu savu dzīvi, ciest, mocīties un dzīves beigās (aiz bezspēcības un pieraduma) tomēr to pieņemt un līdz ar to šo mācību būsim izgājuši, vai arī pāris gados saprast, ka vientulībai nav ne vainas, iemīlēt šo dzīves periodu un jau itin drīz saņemt balvu no Dieva – mīlošas attiecības, ģimeni un skaistu kopā būšanu.

Vai arī – trūkums. Kādam tas sagādā mocības, pazemojumu, ciešanas. Un lūk – viņš šo mācību dabūs vēl un vēl. Netiks pie naudas un visu savu dzīvi būs spiests dzīvot tādu dzīvi, kā liktens to būs sarūpējis (Cilvēks tā arī nemaz nenojautīs, ka pats visu šo diendienā ar savām domām un attieksmi izvēlas.) Un kāds cits – zaudē naudu, iekļūst krīzē, bet dzīvo savu mīlestības piepildīto dzīvi un novērtē to, kas ir. Pēc brītiņa šī karmiskā mācība ir izieta un viņš iegūst atkal iespēju pelnīt un dzīvot pārticībā.

Es esmu izgājusi gan vienu, gan otru mācību. Un man tiešām tam nebija jāvelta viss mūžs.

Mēs katru dienu esam savas dzīves autori. No mums ir atkarīgs vai atveramies dievišķai enerģijai un dzīvojam ar svētību vai nē.

Visuma enerģija ir pieejama visiem. Dievs ir pieejams visiem. Augstākie spēki burtiski gaida, lai mums palīdzētu. Un lūk – te nu mēs esam savā dzīvē autori, jo no mums, no mūsu brīvās gribas un izvēles ir atkarīgs cik daudz šo Visuma enerģiju paņemsim pretim. Vai paņemsim.

Vai dzīvosim dievišķas mīlestības piepildītu dzīvi, vai arī ļausim, lai dzīve dzīvo mūs.

Atbildēt