Portrait of smiling mature woman standing in living room
Ineses raksti

Jauna, skaista, vesela un laimīga

autors: INESE PRISJOLKOVA

Sveika, mīļā, Jaunajā gadā!

Es ilgi domāju, ar kuru tēmu tad gribu uzsākt šī gada sarunas ar Tevi, un pati nespēju noticēt, ka sāku ar sadaļu „jaunības noslēpums” un runāšu par ķermeni, labu jušanos un izskatu. Apbrīnojami. Biju par sevi domās, ka man vissvarīgākais ir runāt par garīgām tēmām, vai vismaz par šā gada plāniem. Runāt kaut ko motivējošu, iedvesmojošu un spēcīgu. Bet izrādās, ka šis gads man ir sācies ar supersievišķīgu tēmu – kā nomest kādu lieku kilogramiņu, kā samīļot ķermeni un uzlabot izskatu.

Viss sākās ar Ziemassvētkiem un šīm brīvajām divām nedēļām starp semināriem. No sākuma tikai gulēju, lai atgūtu spēkus. Nedarīju neko un gaidīju, lai prāts nomierinās no gada skrējiena. Un pamanīju, ka nedarot neko, tomēr ļoti lielu laiku un lomu aizņem nepārtraukta grozīšanās ap galdu, kārumiem un garšīgumiem. Un tad, kad nedēļu bija ēsts un ēsts, tad Vecgada dienā, ciemojoties pie mammas, un vēl arvien ļoti daudz ēdot, mums izvērsās lielās ģimenes sarunas par gada izvērtējumu un jauniem plāniem. Pus pa jokam, bet varbūt pilnā nopietnībā, māsas vīrs saka, ka viņa mērķis ir „nomest vēderu” uz ko mēs ar vīru saskatāmies un secinām, ka šitas arī mums derētu. Nu, parunājām, novēlējām laimes un braucām mājā.

Taču acīmredzot, ka tā saruna kaut kur nosēdās un tad, kad nu jau divatā sākām domāt ko tad gribētu no Jaunā gada darīt savādāk, abi kopā sapratām – pievērst vairāk uzmanības savam ķermenim, izskatam, lai atgūtu to sajūtu, ka „esam jauni, skaisti, veseli un laimīgi”.

Un tā – nu varu ar Tevi sākt dalīties un varbūt, ka arī Tu vari iedvesmoties no mūsu jaunās attieksmes pret dzīvi un sevi. Pirmkārt – mēs jau no pirmā janvāra rīta sākām sekot cik daudz ēdam. Varbūt drusku arī tam, ko ēdam, bet manā gadījumā pats galvenais ir sev neko neliegt, tikai ēst ļoti mazos daudzumos. Pēc visa mūža pieredzes (un badojusies un dažādas diētas ieturējusi es esmu kopš pusaudžu gadiem) zinu, ka man ir grūti sev noliegt vai sevi pierunāt kaut ko neēst nemaz. Nu, piemēram, atteikties no trekna vai no saldumiem, to es varu tikai ar milzu disciplīnu un sevis ierobežošanu, bet tā kā mēs jau zinām, ka labāk par disciplīnu un ierobežojumiem, ir bezgalīga mīlestība un apziņas paplašināšanās, tad nolēmu, ka man ļoti viegli (un tas katram ir savādāk) ir tieši samazināt vienas reizes ēšanas daudzumu. Kā arī neēst starp ēdienreizēm.

Un tad nu pirmā janvāra rītā, tai vietā, lai apēstu visu svētku galda pārpalikumu vienā reizē (un pēc tam braukt uz veikalu un atkal pirkt ko jaunu), vienkārši sāku ēst ļoti maz.

Otra lieta, ko nolēmām – mūsu iespēju robežās uzsākt vingrot un sportot. Mūsu vismīļākais fizkultūras veids ir garās pastaigas diezgan aktīvā solī. Tad nu šīs dienas ejam atkal pa 15-20 km. Bet nu vēl tam esam pievienojuši vingrojumus vakarā. Vīrs dara spēka treniņu ar hanteli, es kaut ko no jogas, vai 5 tibetiešus, ko papildinu ar preses vingrinājumiem, pietupieniem un palēcieniem (kopā ar bērnu, jo viņai tas patīk).

Mūsu plus ir tas, ka darām to kopā. Var vienam negribēties, vai otrs var kaut kā nespēt saņemties. Bet ja dari kopā – tad ir jautri, uzmundrinoši un iespēja saņemties daudz lielāka.

Nu un tad vēl viens solis manā programmā, ir sabarot un samasēt ķermeni ar vīnogu kauliņu eļļu. Protams, ka gan kilogrami, gan gadi dara savu un pēkšņi ir sajūta, ka āda ļoti grib, lai to samīļo. Tad nu es pārtikas veikalā nopirku lielo pudeli ar vīnogu kauliņu eļļu (un faktiski der arī olīvu vai rapšu. Galvenais, lai patīk smarža un ir pēc iespējas labākas kvalitātes) un pēc vingrošanas un nodušošanās, ko tad vēl papildinu ar rīvēšanos ar dvieli, pēc tam ķeros klāt un burtiski visā garumā ieziežos ar eļļu. Sajūta ļoti laba. Pat nākošā rītā es jūtu to mīkstās un samtainās ādas sajūtu. Un &∓ˇitā katru dienu. (ņemot vērā, ka ir tikai 3.janvāris, iet runa par 2 dienām :))))

Laika ziņā tas neko daudz neaizņem. Varu pilnīgi godīgi pateikt, ka mums katrai ir tik daudz laika. Pat ja strādājam. Pat ja esam noslogotas pārpārēm, mēs noteikti varam atrast laiku priekš sevis. Un galu galā – no visa, ko es uzrakstīju, Tu jau vari paņemt tikai to, kas Tev der. Varbūt, ka Tev tiešām nav laika 20 km iet ar kājām. Tas savu laiku paņem. Bet visticamāk, ka visam pārējam jau pietiek gan. Galu galā – vai ēst ar mēru un pasekojot līdzi, vai daudz un dikti – tur jau laika jēdzienam nav nekādas nozīmes.

Pavingrot vai samasēt sevi ar eļļu, to var neilgi pirms miega. Starp citu, mēs tieši tā arī darām, ka vingrojam nevis no rīta, bet vakarā pirms gulēt iešanas. Bet tas jau gan jāsajūt katram savs.

Tā, mīļā, es esmu sākusi savu Jauno gadu ar jaunu mīlestības pilnu attieksmi pret savu ķermeni, veselību un jaunību.

Lai Tev šis gads ir spēka un enerģijas pilns! Lai mīlestība un pārpilnība, lai sirdsmiers un pārticība, lai iekšējs miers un harmonija Tevi pavada ik uz soļa!
Ar mīļumu, Inese
Ps. Šo bildīti, ko rakstam pievienoju, izvēlējos ar dziļu iemeslu, ka no viena ķermeņa izskata līdz otram ir….viens ļoti mazs solis, ko, ja palaižam to brīdi garām, tad pēc tam ir dikti grūti atgūt. Lai mums izdodas būt jaunām, skaistām, veselām un laimīgām!

Atbildēt