2402140713_1638198892
Ineses raksti

Par idealizēšanu un laimes terapiju

autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien saņēmu tik interesantu jautājumu mājas lapas jautājumu un atbilžu sadaļā, ka tas mani mudina ar Tevi parunāt par laimes terapiju un mums pašām.

Jautājums skanēja tā:

Labdien, vai Tevī pašā vēl ir saglabājies kas negatīvs vai arī Tu esi ar mīļumu izdzīvojusi lielāko daļu situācijas, kurām sākotnēji ir gribēts pretoties?

Mana atbilde skan, ka – ir taču. Nu skaidrs, ka ir. Man ir ļoti ātra daba un temperaments, un var gadīties, ka es vienkārši nepaspēju pārslēgties uz plūstošo un mierīgo mīlestības enerģiju, pirms sadusmoties vai ieslēgt sevī ko graujošu.

Dažreiz tas ir dēļ kādiem ārējiem apstākļiem, noguruma vai veselības stāvokļa, kad noreaģēju pa priekšu negatīvi un tad domāju kā to visu iegriezt pozitīvā virzienā. Citreiz situācija priekš manis vienkārši ir bijusi pārāk negaidīta, pārāk negatīva vai vienkārši pa smagu. Nu un tad pirmajā tādā reizē es, protams, izgāžos un „uzkāpju uz grābekļa”, tad varbūt nākošā reizē jau iet vieglāk, bet jau kādā piektajā līdzīgajā gadījumā esmu sagatavojusies un izeju visam cauri ar mīlestību. Un tad, kad kādu krietno laiku dzīvoju absolūtā mīļumā, tad visticamāk, ka dzīve piespēlēs atkal kaut ko tādu, kas satricinās šo mieru. Un kad atkal to būšu izgājusi, tad atkal viss sāksies no gala. Mēs pa spirāli it kā ejam uz augšu un tikai pilnīgi apskaidrotie cilvēki, kad dzīvo satvas enerģijā vairs rada tikai un vienīgi mīlestības enerģiju. Es dzīvoju radžassā. Manai dvēselei vēl arvien ir šeit interesanti.

Tas, ko ar visu šo gribu teikt, ka nevajag sevi idealizēt un uzstādīt kaut kādas prasības un izdomātas regulas, ka laimes terapija būs tikai tad, kad būsim perfektas un mūsos būs tikai un vienīgi dievišķā mīlestība. Nu ne taču. Protams, mēs varam tiekties uz to, lai pēc iespējas mierīgāk un mīļāk izejam caur notikumiem mūsu dzīvē. Bet, kamēr tas nesanāk, tikmēr nemaz neuztraucoties un sevi nenosodot, vienkārši dzīvojam savu krāsaino un notikumiem bagāto dzīvi. Mēs varam baudīt arī to, ka nesanāk. Mēs varam būt laimīgi arī tad, kad pakritām, vai esam dubļos līdz ausīm. Tā ir mūsu dzīve un mēs to pašas radām un pašas piedzīvojam.

Idealizācija ir saistīta ar vilšanos savukārt vilšanās iespējama tikai tad, kad esi sagaidījusi ko vairāk, nekā dzīvē notiek (vai nenotiek). Ja dzīvo ar mīlestību katru dzīves mirkli, tad vilšanās nav iespējama.

Tātad – laimes terapija Tevi var novest līdz vilšanās sajūtai tikai tad, ja būsi to idealizējusi un ielikusi kādos stereotipos. Nu, piemēram, ka „tiklīdz dzīvošu saskaņā ar laimes terapiju man vairs nebūs nekādu pārbaudījumu, grūtu situāciju, man vairs nekad neuznāks dusmas un es vispār nekad nevienam nenodarīšu pāri”. Lūk, ja Tev būs šāds stereotips par sevi un laimes terapiju, tad es Tev pilnīgi varu jau tagad pateikt, ka pirmkārt nāksies ļoti vilties, otrkārt – dzīve jau tagad riktēs situāciju, kur Tev būs jāsaņem pārbaudījumi, kuros Tu gan paspēsi izdusmoties, gan nodarīt sev un citiem pāri.

Ko mēs darām laimes terapijā? – Mēs mācāmies katru dzīves situāciju izdzīvot ar mīlestību. Tātad katru.

Arī to situāciju, kad izgāzāmies – domās samīļojam sevi un pasakām „nu re kā, mīļumiņ, atkal sanāca. Tagad jādomā kā šo situāciju izlabot”.

Arī to, kad ar kādu nesapratāmies – domās vari sev pateikt: „padomā, ko šī situācija gribēja tev pateikt”.

Arī to, kad kāds mums nodarīja pāri, piešmauca vai izrīkojās pilnīgi ne pēc mūsu vērtību sistēmas – tas mums noder apziņas paplašināšanai, ka re, ir arī tādi cilvēki un pasaule ir tik dažāda.

Arī tad, kad dusmojamies. Mēs ar mīļumu pieņemam, ka tās dusmas mums uznāca.

Arī tad, kad ir slikts garastāvoklis – mēs ar mīļumu pieņemam to un vai nu kaut ko mainām, vai nemainām.

Un pat ja šo visu nevari ar mīļumu pieņemt un sper zibeņus gaisā, ka laimes terapija nekam neder, tad…..pat tad mēs varam uz sevi nedusmoties un izvēlēties kādu citu mācību vai metodi, kas šai brīdī noder labāk. Un galu galā – var taču kādu laiku par šo visu pilnīgi nedomāt. (Man tā ir bijis ar ļoti daudziem autoriem. Lasīju kaut kad 90to vidū, tad pametu, un tagad tās grāmatas velku ārā kā vislielāko dārgumu : ))) )

Novēlu Tev jauku vakaru, brīvdienas un pārdomas par to, ka Tu taču esi tik ļoti brīnišķīga pat tad, ja Tev ir kāda negatīva īpašība un ar kaut ko vēl netiec galā.

Tieši tā ir mūsu dzīvā dzīve.

Baudi to, kāda esi. Mīli sevi : )

Ar mīļumu,

Inese

Atbildēt