the-beauty-of-life
Ineses raksti

Par riktēšanos un gatavošanos

autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien ar Tevi gribu parunāt par to cik daudz laika veltām tam, lai gatavotos dzīvot tā, kā mēs to tiešām gribētu un cik pa īstam tā dzīvojam.

Tu jau zini manus „slavenos” jautājumus, kurus katru reizi uzdodu gan semināros, gan arī grāmatā. Un tas ir – vai Tu esi laimīga?

Lūk, tieši par to atkal būs šis saruna.

Par to – vai Tu esi laimīgs. Par to, vai Tu zini savu mērķi un virzību. Par to, vai tā ir Tava izvēle nodzīvot un izdzīvot šo dienu tā, kā Tu pašlaik to dari.

Un kāpēc es atgriežos pie viena un tā paša?

Tādēļ, ka tas ir pamatu pamats, lai dzīve būtu tāda, kādu Tu to vēlies.

Pirmā lieta, par ko šai sakarā ir jāpadomā – ir Tavs dzīves mērķis un kopējā virzība. Ir svarīgi, lai Tu vispār zinātu ko vēlies. Savādāk būs tā, kā man bieži atbild semināru dalībnieki – es nezinu vai esmu laimīgs, bet zinu, ka neesmu nelaimīgs. Un tas ir tāds diezgan remdens rutīnas stāvoklis, kad it kā dzīvoju, bet ne tā kā man pa īstam gribētos. Vai arī es nemaz neapzinos kā man gribētos.

Kad jautāju tālāk, tad izrādās, ka ir taču visi priekšnoteikumi baudīt laimi jau šobrīd, bet…..un tad iestājās dažādi „bet”.

Un tad uzrodas n-tie iemesli, kāpēc nu tad tā laime nav sasniegta. Kādam traucē tas, ka nav naudas, kādam tas, ka nav vīra un bērnu, kādam tas, ka darbs neinteresants utt.

Zinu tik ļoti daudz cilvēku kas par sevi saka, ka ir izlasījuši visus gudros autorus un „teoriju zina”.

Un tas mans jautājums tad ir  – kāpēc gan to nesākt pielietot dzīvē?

Lai saprastu kā patīk dzīvi dzīvot – ir jāsāk tā dzīvot. Lai saprastu ko dzīvē patīk darīt…ir jāsāk darīt.

Un nevis pārspriest kā būtu, ja būtu un vēl pārrunātu ar visiem citiem, kuriem arī nav ne jausmas kā tas būtu, un beigu beigās, ja nebūs neviena, kas konkrēti iedrošinās un garantēs par rezultātu, tad tā arī tas viss paliks neuzsākts.

Es esmu par konkrētu shēmu – saprati ko gribi, uzzināji kā jādara un tad ir jādara.

Parasti divi pirmie soļi ir gana stabili, bet, kad jāsāk darīt tad….čušs.

Man arvien vairāk konsultācijās ir cilvēku, kuriem pati lielākā aizķeršanās rodas no tā, ka gribās nodrošināties ar nez kādām garantijām, kas nodrošinās veiksmi. Un kamēr neviens no malas nav pateicis, ka būs 100% rezultāts, tikmēr tā arī nekas nenotiek.

Bet tās ir atrunas.

Tā ir tāda kā gatavošanās…kā riktēšanās dzīvot. Bet dzīve ta iet.

Un paiet visskaistākais un iespējām bagātākais laiks. Šis laiks. Tavs laiks.

Atceries – veiksme rodas no pārliecības un no ticības. Veiksme rodas no Augstāko spēku atbalsta. (Bet atbalstīt var tikai to, kurš dara. Savādāk sanāk, ka atbalsts tiek tai sēdēšanai un neko nedarīšanai)

Veiksme rodas tad, kad dari. Kamēr nedari, tikmēr veiksmei nav nekādas nozīmes.

Laime rodas no gandarījuma par brīnišķīgi nodzīvotu dienu.

Saki, vai Tava šodiena ir kontekstā ar Tavu laimīgo dzīvi. Ar tieši tādu dzīvi, kādu Tu gribētu. Vai tas, ko šodien esi ieplānojis ved Tevi pie kopējā mērķa, kas ir saskaņā ar Tavu dzīves plānu un misiju?

Kāpēc tāds jautājums?

Tādēļ – ja zini kā vārdā to dari, tad kādreiz var būt grūti, kādreiz var būt nogurdinoši, kādreiz var būt sarežģīti, bet tik un tā tas rezultātā Tevi darīs laimīgu, ja vien zināsi, ka tas ir Tava lielā mērķa dēļ.

Laime pazūd no cilvēku dzīvēm tad, ja dzīvojam bezjēdzīgi – tātad bez dziļākas jēgas. Ja dzīvojam rutīnā, kad īsti nesaprotam kā vārdā un kāpēc to daru.

Un kad tā dzīvo, tad ielīgst slinkumā un nu jau ir sajūta, ka tā laime ir kaut kur…jūdzēm tālu.

Es pati dzīvoju laimīgu dzīvi ik dienas. Arī tad, kad ir smagi jāstrādā. Arī tad, kad piekūstu.

Kopš man ir tik ļoti skaidri izteikta mērķa un dzīves misijas apziņa, man nekad nav bijis jādomā par to cik smagi vai grūti ir darāms kāds darbs. Ir cita lieta, ka es piekūstu un man jāatgūst spēki. Tas, protams, ka tā ir. Bet tā fantastiskā sajūta par darbu, kurš attīstās, iet plašumā un kļūst arvien jo vērienīgāks, man ir milzu prieks un gandarījums. Tas sagādā laimi un prieku un padara dzīvi ļoti jēdzīgu.

Tādēļ es arī Tev gribu ieteikt – ja vien zini, ko tiešām dzīvē gribi, tad sāc to īstenot šodien. Sāc to darīt. Kaut pa bišķiņam. Kaut tikai prieka pēc. Bet sāc.

Un nesāc meklēt atrunas, ka, redz, šobrīd, Tev tam nav laika, naudas vai apstākļu.

Jo, ja Tev būs paradums meklēt iemeslus kāpēc, lai to nedarītu, šis paradums tā arī neatkāpsies. Un mēs zinām, ka tā var nodzīvot visu dzīvi tā arī neuzdrošinoties darīt to, ko pa īstam būtu gribējis.

Beidz gatavoties. Sāc dzīvot.

Vai varbūt jau esi sācis?

Pastāsti kā ir Tev.

Atbildēt