20090824184419-putns1
Citu autoru raksti

Atlūgums – 3. turpinājums

autors: GUNA JURKOVSKA

P.S. jeb papildinājums Laikam ritot no 2015.gada jūlija…

Turpinot studijas un iepazīstoties ar augstākminētās augstskolas aizraujošo Čenelinga novirzienu, secināju, ka ir pilnīga iespējamība, ka Teksts, ko rakstu, nav mans Teksts, bet kaut kāda Nezināma Čuvaka, kurš mani kaitinot, sevi ir nosaucis par San – Sebastianu. Kāpēc kaitinot? Jo, man Sapņu meitenei, savu sev atvēlēto dzīvi Sapņos pavadot, palēnītēm no tiem laukā rušinoties, nu…. tajos Sapņos ir man ļoti, ļoti saderīgais puisis. Un tā kā es viņu vēl nevaru un nevaru savā dzīvē ieraudzīt īstajā esošajā, ne bijušajā Realitātē, tad savā NE-Realitātē es, nu…. tāpat vien, aiz neko darīt, sapņojot, niekojoties, pasapņojot, izvairoties no aktīvas darbošanās, jo tā allažiņ nes līdzi ko absolūti neparedzamu un nekontrolējamu, nevaru izvēlēties starp vārdiem  – Sebastians vai Jonatans. Bezjēgā izdomāt vārdus, vēl jo vairāk – nespēt pat izvēlēties kuru tad īsti, bet smuki ļoti, vai ne? Tad nu tas Čuvaks izvēlās manā vietā, jo cik tad ilgi var gaidīt, patiešām  es viņu saprotu ar, un pieliek vēl to San -, tā sacīt, Svētais. Jo, re, viņš mani apceļ par pārlieku svētulību, tikumību un pārprasto garīgumu, tas viņaprāt, protams. Savukārt, es ne reizi vien , esmu likusi viņam apklust par rupjībām, u. c. ne cenzētiem vārdiem, bet tas  nu citos stāstos, ja reiz uzdrošināšos tos stāstīt, vismaz nebūs jāparakstās ar savu vārdu, esmu jūs brīdinājusi, ka mans Teksts nav tikai mans Teksts, tas ir kaut kāds dīvains Kopdarbs, kuru pati nu apjaust mācos no Kurienes tas nāk un uz Kurieni iet, es jau tikai pateicīgā Priekā pierakstu, izpriecādamās pati par procesu šo – tik bezgala sev patīkamo, pieciešot, līdz zināmai robežai protams, savas mīļās draudzenes Mis Sadzīves klusos šņukstus par pamešanu novārtā un uzmanības apdalīšanu.. Tad jau atkal viņai pievēršos, jo viņas šņuksti dara dziļi nelaimīgu arī mani pašu. Vēl jau visu tik studēju, tā Čenelingošana man pavisam vēl sveša, ne es pēc savas sievietes brīvas gribas to ieslēgt, ne izslēgt protu, ne zinu KĀ, ar specifiski tehniskām lietām esmu vēl uz Jūs… Tā pieslēdzās pati un reizēm vispār neslēdzās laukā, mani glābj tikai mīļā un sirsnīgā, absolūti nepieciešamā draudzene Mis Sadzīve. Viņai tad arī šādos brīžos pilnībā uzticos – pati Sazemējuma Priesteriene.

Turpinājumi, kā paredz mana gaišredzošā sestā čakra, drīz beigsies, vēl tikai mirklis īss secinājumiem, tad nu nākošajā turpinājumā.

 

Atbildēt