little-girl-in-rain
Citu autoru raksti

Cik ātri mums aizmirstas bērnība vai – kā dzīvot ar centru sevī?

autors: EVA GULBE-ZĀĢERE (jaunā lektore)

Tuvojas pavasara brīvlaiks. Vai tu atceries to sajūtu, ar kādu gaidīji 2.  klasē liecību un brīvlaika nedēļu…? Toreiz vēl bija sniegi, slēpes un upes malā bija tādi ledus gabali, kuri atlūza un aizpeldēja pa duļķaino straumi..

Tuvojas pavasara brīvlaiks. Mans bērns jau ir noskatījies izrādi „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” Dž.Dž.Dzilindžera režijā (bija baigi foršā!), Rīt dosies uz draudzenes dzimšanas dienas pasākumu ar kino un cafe apmeklējumu. Svētdiena  – nav saplānota..??!! vai ticamāk, man par plāniem vēl nav pateikts. No pirmdienas līdz ceturtdienai Yamaha mūzikas skoliņas muzikālā darbnīca, tad vēl ilgāka pagulēšana no rītiem, kas visticamāk nozīmē septiņos no rīta:„Mammīt, es varu ieslēgt TV, paskatīties multenītes…?”

Tuvojas pavasara brīvlaiks. Mana draudzene savam bērnam „iekals reizrēķinu”, jo arī pati tā ir darījusi un „nebūs nekādas vazāšanās pie draudzenēm un ārpus mājās…” (vismaz viņa tā plāno)

Tuvojas pavasara brīvlaiks. Pavasara studijas jaunie lektori jau saplānojuši savu brīvlaiku ar nodarbībām un vebināriem, bet es izbaudīšu savu lektores laimi un mācīšu tieši savu bērnu dzīvot Laimīgi… ar centru sevī. Man gan laikam tas brīvlaikā sanāks ar centru ārpus sevis… Šobrīd mana recepte „Laimīgai bērnībai” ir tieši tāda pati kā garšoja man 2.klasē… ar centru sevī… (manā laikā gan tas bija ..neatceros(?)..  un vispār – centrs bija pilsētā ar veikaliem, autoostu, kulinārijas veikalu un kultūras namu ..nu jā.. manas labākās draudzenes arī dzīvoja centrā..)

Tuvojas pavasara brīvlaiks. Ja es 2.klasē būtu saņēmusi „Pavasara studijas liecību” tad es teiktu tā: neuzņemies vecāku uzliktās kauna, vainas, pienākumu un atbildības nastas…ar tām tu „kraujies visu mūžu” un esi  laimīga, ka beidzot ir pienākusi Beatrise (Laimes nesēja- savam bērnam es vārdu izvēlējos ļoti apzināti)  no 2. Z klases, kurai to visu nodot…

Bet mana Laimes nesēja bez sirdsapziņas pārmetumiem vienkārši pasaka: tas man neder, to es nevilkšu, tas man nepatīk…

Mammīt, ja tev to vajag… lūdzu – lieto,  ej, ēd, valkā..(!) es gribu dzīvot  vieglāk un Laimīgāk par tevi.. Man ir pašai sava kārtība, plāni, draugi un paņēmieni kā likt visiem griezties ap centru manī…

Ir sācies pavasara brīvlaiks. Atceros, cik interesanti bija pēc skolas nedoties pa taisnāko ceļu uz mājām, bet iet „caur centru” ar draudzenēm; tad drusku pie viņas ieiet padzerties, izlaist suni paskrieties pagalmā…tad zem estakādēm (tulkojuma nebūs) rāpties pār  baļķiem un slēpties no draudzenes sīkā brāļa… un tas „bija normāli”, ka pēc stundām trim ierados mājās un mīļā omīte  uzsmēla zupu šķīvī un jautāja: „Nu parādi savu liecību, bērniņ?”.. vakarā es netraucēti varēju sēdēt pie sava rakstāmgalda un pateikt  vecamtēvam  „ka man drusku jāpamācās… ”,jo zem mācību grāmatām bija žurnāls „Padomju Latvijas sieviete”, kuru šķirstot, es varēju sapņot, ka arī man kādreiz būs vaļēji mati, pielīmētas skropstas un uzkrāsotas lūpas…

Ir sācies pavasara brīvlaiks. Mēs ar Laimes nesēju uzkrāsosim lūpas un dosimies uz centru, draudzenei pēc dāvanas…(arī manai).

Es atkal varu dzīvot viegli …kā bērnībā ..AR CENTRU SEVĪ un SAVU LABĀKO DRAUDZENI -LAIMES NESĒJU blakus!!!

LAI ARĪ JUMS PAVASARA BRĪVLAIKĀ IZDODAS ATRAST CENTRU SEVĪ!!

 

Atbildēt