wallpaper-1cbc0e
Citu autoru raksti

Par viedokļiem. Tiem svešajiem

autors: RENĀTE VECVĒRDIŅA

Ne vienā sarunā vien esmu minējusi- viss sākas ar sevis iepazīšanu. Vai tā būtu Laimes terapija, attiecības ar apkārtējiem, ģimene, karjeras attīstība- ņem jebkuru savu dzīves jomu un galu galā tāpat attapsies pie jautājuma- kas es esmu un ko es patiesi vēlos? Kādēļ tā?

Mirkļos, kad mēs neesam par kaut ko pārliecināti, dzīve, citu cilvēku veidolā, mums sūta eksāmenus vienu pēc otra. Tevi tincinās, strostēs un konfrontēs tieši tajos jautājumos, kuros jutīsies visnedrošāk. Piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Tu esi izlēmusi neatgriezties ofisā, bet palikt mājās vēl 1,5 gadu, lai kopā ar mazo pavadītu ikdienu un palaistu viņu bērnu dārzā tieši tad, kad viņš būs gatavs. Tu pēkšni izjutīsi sabiedrības pastiprinātu interesi un spiedienu- kā tad tā, vai tad Tu darbā nemaz netaisies atgriezties? Vai arī, Tu esošajā darba vietā jūties nelaimīga un vēlies kaut ko radikāli mainīt, jo citādi Tu vienkārši sajuksi prātā. Piemēram, nomainot labi apmaksātu darbu pret oficiantes darbu mājīgā kafetērijā. Un nu Tu dzirdi tikai tos jautājumus, kas skar algas apmēru, amata līmeni un prestižu sabiedrības acīs. Vai arī – Tu jūties gaužām izsmelta esošajās attiecībās un vēlies sākt jaunu dzīvi. Un kā tad Tu tā varēji- tik feins tas Tavs dzīvesbiedrs! Un Tu sāc šaubīties un līkumot pati savos jautājumos un atbildēs un ar katru mirkli slīksti tumšajā neziņā aizvien dziļāk..

Atbilde uz visiem šiem tik svarīgajiem jautājumiem ir tikai un vienīgi Tevī. Ja Tu nebūsi 100% pārliecināta par to, ko patiesi vēlies  un kaut uz sekundi šaubīsies- katrs teikums no apkārtējo puses, kas kaut mazuliet atgādinās par šo tēmu, Tev šķitīs kā duncis mugurā un tiešs uzbrukums Tavam lēmumam.

Tādēļ nekavējies ne mirkli, atlicini sev pāris minūtes laika un uzdod šos pāris tik vienkāršos jautājumus. Un atbildi tik godīgi, cik vien iespējams:

  • Vai es esmu laimīga?
  • Kā man trūkst, lai es būtu patiešām, patiešām laimīga?
  • Kas man traucē būt laimīgai tieši tagad?
  • Kur un kā es gribētu sevi redzēt pēc gada?
  • Vai cilvēki, vide man apkārt ļauj man būt patiesi laimīgai?
  • Ko es varētu paveikt tieši tagad, lai justos tuvāk savai laimei?

Jo pārliecinātāka es esmu par savu viedokļa patiesību, jo grūtāk kādam ir satricināt manu iekšējo pasauli. Tad vairs nesatrauc- ko par mani padomās? Kā es izskatīšos no malas?

Kad esam patiesi stipri savā ticībā sev, mēs sasniedzam jaunu attīstības līmeni- absolūti pilnīgu cieņu pret otra cilvēka viedokli. Tajā brīdī Ego vairs nevēlas lekties un zīmēties, kad ar putām uz lūpām ir jāaizstāv sava taisnība un ne tikai tā jāpierāda, bet arī obligāti jāparāda, ka otrs ir kļūdījies. Tajā mirklī ir viena alga, vai otrs ir veģetārietis vai gaļēdājs, ticīgais vai ateists, vai sievišķīga sieviete sporto vai nē un ar ko otrs dien dienā nodarbojas. Tajā mirklī ir svarīgs tikai tas, kādas ir manas vērtības un vai es pati tām esmu uzticīga.

Tomēr reizēm ir brīži, vietas un jautājumi, kuri iedzen tik dziļi stūrī, ka izeju grūti atrast. Tādos mirkļos ir vērtīgi pajautāt ar pretjautājumu:

  • Un kādēļ Tev ir tik svarīgs šis mani skarošais jautājums?
  • Vai Tu pats esi laimīgs savā situācijā, ja tik ļoti vēlies labot manējo?
  • Kā Tu jūties- vai esi patiesi laimīgs?

Tā nav necieņa, tas nav uzbrukums. Tas ir atgādinājums otram (uzbrucējam) atgriezties pašam pie sava ES- pie sava centra sevī. Ir tāda skaista patiesība- laimīgs cilvēks nekad neuzbruks otram un necentīsies to mācīt, ja padoms nav lūgts. Par piemēru situācija no manas dzīves. Brīžos, kad ar vīru sākam „cepties” par kādu situāciju vai personu, kura nav īsti mums pa prātam, kāds no mums, kurš ir tuvāk apskaidrībai pavaicā- klau, zaķīt, kas te notiek? Vai mums abiem ēst sāk gribēties, ka mēs sākam citus ķidāt?

Un patiesi- paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks un prāts vairs itin nemaz netiecas nozākāt kādu citu :)

Lai lielisks nedēļas iesākums un lai daudz skaistu apskaidrības mirkļu iepazīstot sevi :)

Renāte

Atbildēt