743949-1_ll-20160909165155-q75,dx2400y-u0r1g0,c--
Ineses raksti

Sveika pavasarī!

AUTORS: Inese Prisjolkova

Esmu tik laimīga, ka atkal ir vasaras (pulksteņa) laiks, ka atkal “gaisma uzvarēja tumsu”, ka ir tik silts un īstā pavasara sajūta ir klāt. Vakar bezmaksas vebinārā tieši runājām par to, kā lai tiek uz tā 9tā viļņa, ko pati Daba mums tagad palīdz izdarīt. Un te man ir vairākas domas – nu pirmkārt, to iekustēšanos vajag darīt dabiski, pakāpeniski un nepārslogojot sevi. Otrkārt – ir vērts paskatīties, ko vairs nevajag vilkt līdzi un attīrīties no tā.  Un vēl –ir jāaudzē fizisku spēku. Tas ir vienalga kā to darām – vai ejot garas pastaigas gar jūru (kā es), vai apmeklējot fitnesa zāli, vai pastrādājot dārzā. Tikai te nu atkal jāatceras, ka spēku audzējam no maza uz lielu un nevajag paņemt pārāk lielu slodzi, citādi pārtērēsim savu enerģiju. Pavasarim ir tāda spēja mūs uz to izaicināt.

Un vēl –pavasaris ir sapņošanas un plānošanas laiks, lai tad, kad lielais spēks būs saražots, to liktu lietā jau ar jēgu.

Ja ziemā vēl varam nodarboties arī ar “neīstām” vai sev neatbilstošām lietām, tad sākot no pavasara tas ir jāmaina.

Kādēļ?

Tādēļ, ka būs lielāka jauda. Un ja tas, ko darām, nav mums atbilstošs, tas nodara vairāk ļauna, kā laba. Zemapziņa vienmēr zina, vai savu labo enerģiju atdodam mums atbilstošiem mērķiem, vai nē. Ja nē – nav gandarījuma, nav prieka, nav laimes, pat tad, ja ārēji visu darām pareizi.

Un vispār šis “pareizi” un “nepareizi” arī ir svarīgs jautājums. Redz, kurš tad ir tas, kurš var Tev pateikt, vai dari pareizi?

Mamma? Vīrs? Bērns? Priekšnieks? Sabiedrība?

Nē. Tikai Tu pati.

Piedevām, nevis ar prātu, bet ar sirdi.

Prāts ir ļoti saistīts ar stereotipiem, ar pieņēmumiem, ar audzināšanu, ar “ko par mani padomās”, ar sabiedrības pieprasījumu utt. Bet sirds vienkārši jūt- tas man der, vai tas man neder.

Man pašai ir bijis, kad ar prātu sevi piespiežu strādāt darbā, kurā galīgi nejūtos labi. Un toreiz nonācu līdz spēku izsīkumam, līdz sagrautai pašapziņai, līdz attiecību izjukšanai un slimībai. Kā vārdā? Jo domāju, ka man jādara tas, ko pirms gadiem biju apņēmusies.

Un cits piemērs, kad rīkojos pilnīgi “bez prāta”, bija tad, kad aizgāju no visiem darbiem, jo biju tikko iemīlējusies un apprecējusies un negribēju nevienu sekundi sev atņemt kopā būšanu ar mīļoto. Kur tas mani noveda? Pie grāmatu rakstīšanas un Pavasara studijas.

Šie ir tādi galējie piemēri un es nemaz Tevi nemudinu rīkoties tik krasi. Šo stāstu tikai tādēļ, lai iedvesmotu Tevi padomāt par to, kas Tev šai dzīves periodā notiek tā kā vēlies, un kas jau sen rit savu gaitu dēļ pieraduma.

Par saviem plāniem un dzīves notikumiem Tev pastāstīšu kādā citā sarunā, bet šai reizē gribu Tev vienkārši vērst uzmanību uz to, ka Dabā ir sācies īpašs vētīšanas laiks, kad jāizvērtē kas mums der un kas ne. Daba (Kosmoss) mums šobrīd palīdz atbrīvoties no tā, kas nav sanācis, nav izdevies, vai varbūt ir jau savu atstrādājis un iedevis mums vajadzīgo pieredzi, lai atkal varam doties tālāk.

Tādēļ es šobrīd ļoti daudz veltu laiku sapņošanai un plānošanai. Kā būt. Kā darīt. Kā man patiktu, ka būtu. Kā es gribu. Kā būtu vislabāk utt.

Un tad, kad būšu radījusi to bildi, kā pati tai visā gribu dzīvot, pa to laiku būs uzaudzis spēks, lai to visu radītu un īstenotu.

Es novēlu arī Tev atrast laiku, lai domās saskati kā gribi, lai Tava dzīve sakārtojas jomu pa jomai. Un tiklīdz Tu smalkā plānā to visu būsi radījusi, tā tas būs tikai laika un spēka jautājums, lai viss materializētos dzīve.

Ar mīļiem pavasarīgiem sveicieniem,

Inese

Atbildēt