peace-of-mind
Ineses raksti

Lektoru pieteikumi

AUTORS: Inese Prisjolkova

Tuvojas svētdiena, kad pirmo reizi kopā nāks jauna Jauno lektoru grupa. Viņi vēl viens otru nepazīst. Arī es lielāko daļu nepazīstu. Mums tur kārtība tāda, ka iepriekš atsūta motivācijas vēstuli brīvā formātā, bet visvairāk mani interesē- ko tieši cilvēks grib dot tālāk, kādēļ viņš/a izlēmis kļūt par lektoru un ar šo vispār nodarboties.

Tad nu šodien saņēmu tik skaistu pieteikumu no Jolantas, ka tā fragmentu es atļāvos palūgt nopublicēt:

“…..Man gribās runāt  par bailēm, par drosmes atrašanu un audzēšanu sevī. Par sevis apzināšanos, par atrašanu pašai sevi. Par drosmi būt patiesai pret sevi, izzināt sevi un pieņemt savus lēmumus. Saprast to, ka esi individuāla un neatkārtojama. Par spēju savus pieņemtos lēmumus drosmīgi īstenot dzīvē, nebaidoties, cik tas būs pareizi vai nepareizi , nebaidoties no tā ko citi domās – jo tas ir Tavs sapņu ceļš pa kuru Tu drosmīgi kā individualitāte ej.

Tas ir Tavs ceļš, kuru  ejot Tava dvēsele mācās jaunas pieredzes. Un pats galvenais ir bez dusmām, naida, īgnuma un noslēgšanās no pasaules šīs mācības izprast un doties tālāk.

Par to, ka ir jāiemācās pasaulē drosmīgi iet ar atvērtu dvēseli, un mācīties dzīvot no sirds uz sirdi. Tev varbūt brīžiem šķiet, ka visa pasaule pret Tevi ir sazvērējusies un ir uzgriezusi muguru, bet varbūt vajag saņemt drosmi un dziļi ieskatīties sevī, pajautāt sev “Vai tā neesmu es pati, kas ir uzgriezusi pasaulei muguru”.

Par to, kas ir sievietes būtība un misija. Par to, ka varam būt cacas un tajā pašā laikā stipras vienlaicīgi. Par to, ka ir jāmācās saskatīt lietu skaistumu un par tām tiešām no sirds priecāties. Jo mūsu dzīvē viss ir atkarīgs no tā kā mēs skatāmies uz lietām. Visam mūsu dzīvē ir tās divas puses- gaišā un tumšā, smukā un nesmukā – ir tikai jautājums ko mēs gribam redzēt. Dzīvē viss ir savstarpējā mijiedarbībā – gribam redzēt tikai to labu – būs mums tikai labais. Gribēsim redzēt tikai slikto, tā arī iesim ar nokārtu galvu un tukšu acu skatienu un neredzēsim neko, un mūsu pašsajūta būs ar vien sliktāka, un arī dzīve arvien sliktāka.

Ja redzēsim labo un skaisto, cilvēki mūsu priekšā atplauks kā ziedi, viņu acis uz mums skatoties smaidīs un viņi gribēs mums dot tikai to labāko.

Taču ir arī jāsaprot un jāpieņem, ka ne visiem mēs patiksim un ne visi mūs pieņems, un otrādi, ne mēs visus pieņemsim un ne mums visi patiks. Tā ir tā pasaules lielā un skaistā dažādība, tā ir tā lielā un skaistā dvēseļu satikšanās. Un tieši tāpēc mums ir jaizprot pašiem sevi un ir jābūt vispirms godīgiem pašiem pret sevi….

Jolantu Sadoviču pazīstu jau sen. Sākām ar individuālu konsultāciju pirms kādiem 4 (varbūt 5) gadiem, pēc tam turpinājām ar semināriem, pēc tam nometnēm. Tagad ir sajūta, ka viena otru jūtam pat tad, kad nesatiekamies.

Skaisti. Jau tagad gaidu mūsu pirmo tikšanos, jo grupa būs interesanta, spēcīga, īpaša…nu kā jau tas mūsu lektoru tikšanās reizēs parasts.

Šobrīd ir 7 dalībnieki. Vairāk īpaši paņemt nevaram. Ja nu…vienu. Līdz skaistajam bezgalības zīmes 8 :)

Ar mīļumu, Inese

Atbildēt