strawberry1
Informācija par tuvākajiem notikumiem

Piektdienas “tusiņi”

autors: INESE

Kad dzīvoju viena un vēl tikai biju ceļā uz savu īsto un vienīgo, tad mēs ar vēl tādām pašām brīvām draudzenēm piektdienas pavadījām izklaidēs, klubos vai kādos pasākumos. Nu nebija gandrīz neviena piektdienas vakara, kuru dzīvotu mājās un “nedotos dzīvē”.

Pēc tam bija laiks, kad apprecējos un mēs piektdienas vakarus pavadījām tā īpaši ģimenes lokā.

Vēl ir bijis diezgan ilgs laiks, kad piektdienas (tāpat kā citās dienās) vadīju seminārus un arī no tā guvu milzīgu prieku un apmierinājumu, jo entuziasms bija TIK milzīgs, ka likās – tā ir īpaša privilēģija un laime palīdzēt cilvēkiem kļūt un būt laimīgiem.

Vēl gāja laiks un radās viens cits jauns formāts  – kad nemaz nedodoties ārā no mājas, vadīju vebinārus un tikos ar līdzīgi domājošām sievietēm un meitenēm, lai runātu par konkrēti izstrādātām laimes terapijas tēmām.

Un tad – nezinu kā tas notika un kurā mirklī tas radās, ka šie vebināri izveidojās jeb izauga par īpašiem vakariem, kad vēl stundu pirms nodarbības sanākam vebināru telpā, lai onlinā sarunātos, čatotu un vienkārši “patusētu”. Pēc tam, protams ir nodarbība un interesanti ir arī tas, ka tieši piektdienas vakari ir dalībnieču tēmu ierosināti.

Starp citu arī šīs tēmas rodas kaut kā no šīm čata sarunām.

Atceros, ka reiz runājām par to, cik tomēr ārdošs ir stress un cik nemanāmi tas pielavās. Nu liekas, ka taču tik brīnišķīgi tieku ar visu galā, bet te pēkšņi sāku nervozēt, ka kavēju, ka citi tūļājas, ka kāds kaut ko neprot, vai pašai nesanāk. Un ilgi vairs nav jāgaida, kad balss tonis jau ir izmainījies, dusmas ir starta pozīcijās un laime, miers un harmonija kaut kur pagaisuši.

Vai citā reizē aizrunājāmies, cik tomēr esam atkarīgas no citu viedokļa. Ka pietiek kādiem tuviem un mīļiem cilvēkiem ne tā novērtēt esošo dzīves situāciju, ka sākam šaubīties vai viss ir ok. Vai arī citiem, kam veicas labāk, pēkšņi ir kāds kritisks viedoklis, un nu no tā ir dūša papēžos.

Vēl cita mūsu dalībnieču ierosinātā tēma bija par centru sevī un  to kā uzaudzēt savu spēku un pašapziņu.

Nu un šodien esam izvēlējušās runāt par to kur un kā vairot dzīvesprieku, lai tas nepazūd dzīves skrējienā un vāveres ritenī.

Man pašai ir tā, ka nu jau šos piektdienas vakarus gaidu. Zinu, ka būs ļoti vērtīgi. Ka dalībnieces jau tik ilgi ir kopā un mēs esam jau tik daudz tēmu pārrunājušas, ka var teikt – esam uz viena viļņa.

Tagad, kad dzīvoju mājās ar mazo un reti kad eju kur “patusēt”, šie (pilnīgi nopietni) ir mani piektdienas vakara meiteņu sarunu pasākumi. Pēc tam divām ar pusi stundām jūtos riktīgi uzlādēta un laimes enerģijas piepildīta. Jauki, ka meitenes saka to pašu un pašas par sevi smejamies, ka faktiski nav pat nekādas nozīmes tēmai, mēs jau zinām, ka katrā reizē būs īpaši un labi.

Un nav jau tā, ka katrreiz nav arī jaunu dalībnieču. Ir. Un tas ir vēl jo brīnišķīgāk, jo mūsu pulciņš aug. Pagājušo reiz bijām pat 40 vai kopā ar tiem, kas skatās tikai ierakstu, 50. Un tas tiešām riktīgi uzlādē.

Ja vēlies mums pievienoties –droši. Esi laipni aicināta. Katra reize tiešām ir īpaša, bet pilnīgi visas ir iedvesmojošas un enerģiju vairojošas.

Vairāk par vebināriem vari palasīt: http://pavasarastudija.lv/2016/01/14/vebinaru-kalendars/

Ar sveicieniem, Inese

 

 

Atbildēt