21/10/2014 - Wind and rain batters Newhaven harbour and lighthouse, East sussex, as the country is hit by the tail end of Hurricane Gonzalo.
Informācija par tuvākajiem notikumiem

Pašapziņa un centrs sevī

autors: INESE

Ir vairākas tādas nodarbību tēmas, kuras palīdz izprast un stiprināt mūsu pašapziņu. Un tā nu es izdomāju tās apkopot un izveidot tādu kā “Pašapziņas kursu”, kuru gribu uzsākt jau šo ceturtdien ar pirmo semināru “Kā dzīvot ar centru sevī”, pēc tam turpināt ar mūsu nometnes tēmu “Kā būt kurlajai vardītei” un neklausīties un neuztraukties, ko citi par mani padomās vai to- ko padomās par to, ko es daru vai nedaru. Pēc tam turpināsim ar zemapziņas pārprogrammēšanu speciāli veltītu šai jomai un pēc tam par sievietes pašapziņu attiecībās. Pagaidām domāju, ka tās varētu būt šīs četras galvenās tēmas, bet ja jutīsim, ka gribam turpināt, tad pagarināsim šo kursu ar vēl kādu nodarbību par idealizēšanu, par bailēm un upura sajūtu.

Man pašai ar pašapziņu ir gājis no viena grāvja uz otru un tas viss bija tikai tādēļ, ka neko nenojautu par apziņas centru sevī. Es vispār nesapratu, ko tas nozīmē. Mana toreizējā pašapziņa bija atkarīga no tā, kā cilvēki pret mani izturējās.

Kāds uzslavēja un priecājās – un es sajutos ekselenti. Kāds nokritizēja un dūša bija papēžos.

Es biju pilnīgi atkarīga no tā, ko teiks vai padomās mamma, vai vīrs, priekšniecība, kolēģi vai draugi.

Pašapziņas pirmais vissvarīgākais princips ir: “Nemeklē savas vērtības apziņu citos. Tur tās nav”. Bet es meklēju. Es lielāko daļu savas dzīves pa tiešo biju atkarīga no citu novērtējuma.

Mani uztrauca – kāpēc viņš/a pret mani tā izturas, vai kāpēc ar mani notiek tādas nejēdzības, jeb kāpēc mani neievēroja, vai kāpēc nenovērtēja. Es visu laiku biju ar uzmanību kaut kur ārpusē.

Nē, nu es, protams, domāju kā izskatos, vai kā uzvedos, bet arī tas viss bija ar domu, kā citi mani redz. Atkal apziņa bija tajos citos. Atkal citi bija kļuvuši svarīgāki.

Kad tas pārgāja?

Tad, kad es sāku sekot līdzi tam, kā es pati jūtos un kā ārējā pasaule nospoguļo manu iekšējo jušanos.

Katrā reizē, kad notika kaut kas, kas man ne visai – es uzreiz jautāju “ko Debesis man ar to grib pateikt” vai “kas man ar to ir jāsaprot”. Un nevis jāsaprot par to otru cilvēku (kāds viņš neaudzināts, vai kāds viņš netaktisks), bet gan kāpēc šis cilvēks tieši manā dzīvē tā uzvedas. Ko ES daru tā, ka viņam kārojas tā uzvesties. Kas MANĪ izsauc viņa šo uzvedību.

Ja tas ir priekšnieks, kurš nav apmierināts – tad ar kādu savu iekšējo sajūtu es to izsaucu? Varbūt pārāk izkalpojos. Varbūt dikti gribu būt laba. Varbūt baidos. Varbūt man viņš patīk. Varbūt tieši otrādi – es pilnīgi viņu nevērtēju ne kā profesionāli, ne kā vīrieti. utt.

Un tiklīdz ir atbilde man pašai pa mani, tā es esmu stāvokļa noteicēja, jo varu to izmainīt. Viss, kas manī, to es varu izmainīt.

Vienkārši mēs ļoti ilgi parasti klūpam uz to, ka gribam mainīt otru. Bet jautājums ir par mani. Mums katram par sevi.

Un tad, kad es atklāju, cik kaifīgi ir dzīvot ar centru sevī, tad pēkšņi mana pašapziņa noregulējās. Vairs nebija uzpūstas lepnības uzplaiksnījumi, kas momentā spēja iekrist upura stāvoklī. Vairs nebija augstprātības vai nenovērtējuma sajūtas. Es kaut kā kļuvu mierīga, jo tiešām uz pasauli un cilvēkiem sāku skatīties kā uz savas iekšējās pasaules spoguli.

Starp citu – arī lai sasniegtu vēlmes un vieglāk nokļūtu pie mērķa, ir ļoti būtiski, lai dabūjam centru sevī vai vēl dažreiz pat noder, ja novēršam uzmanību no šī sava ilgi kārotā mērķa ar citu mērķi vai ar citu darbību.

Bet nu – par to visu tad parunāsim šai jaunajā pašapziņas kursā, kuru sāksim ar pirmo nodarbību “Kā dzīvot ar centru sevī”, jo tikai, kad iemācāmies šo pirmo soli, tikai tad var sākties pārmaiņas mūsos un mūsu dzīvē. Kamēr apziņas centrs ir citur, tikmēr varam tikai šķendēties vai gausties, ka nekas nenotiek tā, kā mēs vēlamies.

Starp citu – saprast, ko tad dzīvē gribu, arī tas ir jautājums par centru sevī.

Vairāk par pašapziņu vari lasīt manā grāmatā “Ieelpo laimi un mīlestību 2”. Tur ir vesela nodaļa tikai par pašapziņu un mūsu tēlu.

Ar mīļiem sveicieniem, Inese

 

 

 

Atbildēt