gramata-46554801
Citu autoru raksti

Eneagrammas

AUTORS: Inese Prisjolkova

Viss sākās ar sarunām. Pirms svētkiem bijām uz baznīcu pieteikt bērna kristības un tur iepriekš ir paredzētas vecāku tikšanās ar mācītāju. Mācītājs Linards Rozentāls mums ir jau pazīstams. Pirms daudziem gadiem viņš kļuva mans mācītājs, kad iesvētījos, viņš bija mūsu dvīnīšu mācītājs un nu viņš pilnīgi dabiski ir mūsu izvēle bērniņa kristībām.

Sarunas bija par dzīvi un par cilvēkiem. Par to, cik dažādi esam. Līdz nonācām līdz tēmai – eneagrammas. Jau no dažādām pusēm iepriekš esmu dzirdējusi par šiem deviņiem “tipāžiem”, kā cilvēki sevi var atpazīt, bet tā kā kādus trīs gadus atpakaļ iepazinu socioniku un 16 tipus, man negribējās sev jaukt galvu, kamēr sajūtos kaut necik stabili jau šai vienā sistēmā. Un paralēli paņemt citu, man būtu pa daudz. (es vispār neesmu sistēmu cilvēks).

Tomēr, kad kāds cilvēks ar lielām dziļām zināšanām tai pat laikā vienkāršiem vārdiem stāsta par to, cik dziļi Bībelē sakņojas šīs eneagrammas, tas mani tiešām uzrunāja un ieinteresēja. Viņš runāja par 9 kaislībām jeb “deviņiem grēkiem”, kas ir pamatā katram šim raksturojumam. Lieki teikt, ka mums katrā ir visas deviņas īpašības un kaut kas no katra tipa, tomēr tai brīdī, kad lasi vai klausies par sevi (šo sava rakstura aprakstu), tu nekļūdīgi atpazīsti sevi.

Es sevi atpazinu tai brīdī, kad ieraudzīju katra rakstura nosaukumu mājas lapas pirmajā atvērumā: http://www.eneagramma.lv/

Tomēr godīgi aizgāju uz video lekciju sadaļu http://tornakalns.eu/?mediateka=18-01-2014-kas-ir-eneagramma , kur ir semināra ieraksts un stāsts par katru šo tipu, lai tomēr izprastu dziļāk un atazītu ne tikai  sevi, bet arī citus. Un pats galvenais, lai saprastu, kādēļ vispār cilvēkus mēģina kaut kur kaut kā iedalīt, sagrupēt vai sadalīt. Un izrādās, ka nemaz jau nemēģina. Ka vienkārši tā tas ir noticis dabiski, mums piedzimstot un veidojoties. Ka mēs paši esam ar kādu no šīm rakstura iezīmēm apveltīti un apdāvināti vairāk un spilgtāk. Un tad, kad uzzini, kurš “musturs” esi, jeb kuram musturam piederi, tad ir vieglāk sevi saprast, un līdzsvarot.

Ir vairākas pieejas dzīvē. Ir tā saucamā veiksminieka teorija, ko izmanto cilvēki, kas ir redzami ko sasnieguši un dalās ar savu veiksmes formulu un tā skan apmēram tā: “Nevajag darīt to, ko dara visi. Ir jāizvēlas tās lietas, kuras tu proti labāk kā citi, un veltīt tām visvairāk laika”. Un es varu viennozīmīgi pateikt, ka mana Pavasara studija un grāmatas, Laimes terapijas un viss veiksmes stāsts ir bāzēts tieši uz šo atziņu. Es vienkārši izmantoju visas savas stiprās puses un diendienā spodrināju tikai to sava rakstura un dzīves daļu. Tas kādu laiku mani darīja ļoti laimīgu un veiksmīgu.

Bet ar laiku ir tā, ka tas, ko tu netrenē – atrofējas jeb neattīstās. Un ja kāda daļa tevī “uzkačājas” pa lielu, tā arī sāk traucēt. Tādēļ ir vērts iepazīt savas švakās puses un stiprināt savu “vājāko ķēdes posmu”.

Un man patīk, ka eneagrammu šis vēstījums (nu vismaz tā kā to pasniedz Linards Rozentāls) ir nevis par to kā sevī uzspodrināt šo savas konkrētās eneagrammas spozmi un izmantot to savai veiksmei, bet gan kā un ar ko to līdzsvarot, lai kļūtu savā raksturā pilnīgāks, līdzsvarotāks, harmoniskāks.

Ja esi ļoti pieķēries kaut kam vienam – tad diemžēl no tā kļūsti atkarīgs. Tiklīdz kļūsti atkarīgs, tad atņemot jeb pazaudējot šo vienu, tu esi nevarīgs. Tādēļ ir labi, ja varam sevi izzināt un būt ne tik šauri.

Nu vārdu sakot – dēļ tā, ka šogad ir netipiski svētki ar tik karstu laiku, ka ar mazu bērniņu laukā gandrīz vai nevaram uzturēties, dzīvojam pa māju, pa terasi un fonā mums skan šie semināri no mājas lapas eneagramma.lv. Tiešām vērtīgi.

Tā man ir dāvana no Debesīm šajos Jāņos. Tādēļ nu dalos ar to ar Tevi.

Priecīgus svētkus un svinēšanu.

Svinam dzīvi :)

 

Inese

Atbildēt