Disappointed-woman-in-living-room-430357
Informācija par tuvākajiem notikumiem

Pašapziņas skolas 3. tikšanās – vebinārs “Kā neuzkāpt uz idealizācijas un pašapmāna grābekļiem” 27. jūnijā

autors: INESE

Pēc tik garām brīvdienām un acīmredzot šāda karstumiņa iespaidā, tiešām ļoti sevi jāpierunā, lai atgrieztos vismaz kaut kādā ritmā un sāktu šķirstīt kalendāru, lai skatītos kas ir sasolīts un kādas ir mūsu tuvākās tikšanās.

Nu kaut kā man arvien vairāk iepatīkas šis plūdums pa māju. Laime.

Un cik labi, ka iešūpošanās ritmā būs caur vebināru, kad katra no savām mājām sākumā vienkārši čatosim un visticamāk “norunāsim nost savas emocijas un jaunumus”, bet pēc tam runāsim par pašapziņu un šai reizē par to, kā nesadomāties.

Nu šī nu tiešām ir ķibeļu ķibele. Un pat nezinu vai vīrieši arī no tā sirgst (gan jau), bet sievietēm tas ir pat ļoti raksturīgs. Mēs pārstāvam to daļu, kas sapņo, iztēlojas, zina skaidri uz priekšu kā vēlas. Līdz ar to pilnīgi dabiski, ka sagaidām, ka viss taču notikt tā, kā esam to iztēlojušās. Un tad nāk tā daļa, ar kuru ne vienmēr tiekam galā, jo izrādās, ka viss gluži neatbilst mūsu iecerēm un ne viss, ko gribējām, piepildās.

Un tālāk sākas pašapziņas jautājums. Tālāk ir tas, par ko rīt runāsim mūsu tēmā “Kā neuzkāpt uz idealizācijas un pašapmāna grābekļiem”. Protams, ideālā variantā mūsu ieceres piepildās 1:1. Par to nerunāsim. Paņemsim to variantu, kad realitāte no vēlmēm, sapņiem un vīzijām atšķiras. Un tad faktiski ir vairāki varianti. Vai nu pieņemam, ka ir forši, kā ir. Ka izejot no tā, kā ir, atkal kaut ko varam mainīt.

Bet dažreiz gadās, ka sākam idealizēt savu dzīvi un dzīvot ilgās un sapņos. Un vairs realitātei nepievēršam uzmanību.

Tā atšķirība no pozitīvas attieksmes un idealizācijas ir tā, ka pozitīva attieksme ir reāla. Mēs redzam kā ir, un mīlam sevi un dzīvi un ar pašapziņu un prieku mainām to, kas mums nepatīk. Bet idealizācija ir sevis mānīšana, kad sev iestāstām, ka ir daudz labāk, nekā tiešām ir. Kad iestāstām sev kaut ko citu.

Nu, piemēram, bērns izlaidies tā, ka sen jau kāpj vecākiem uz galvas, bet mamma vēl arvien priecājas “redz, kāds viņš man ir lielais skolotājs”. Nu ok. Ir jau ir skolotājs. Tikai viņš ir arī izlaists bērns un tā lielākā skola būtu iemācīties mainīt attieksmi, lai viņš neturpina šo savu attieksmi.

Vai vīrs, kurš varbūt pāri mēram lieto alkoholu, mājās lielāko tiesu ir nodarbināts ar TV pulti vai viedtālruni, bet sieva tik pilnveidojas, lai “vēl vairāk kalpotu savam vīram”.

Vai cits gadījums, kad idealizējam pašas sevi. Nu, piemēram, kāda no mums sen jau dzīvo pāri saviem līdzekļiem un tai pat laikā priecājas par savu “sievišķību caur šopinga terapiju”.

Man pašai ir viens idealizācijas grābeklis, uz kura uzkāpju regulāri – es idealizēju savu suni un viņa māku uzvesties. Piedevām es esmu pilnīgi pret suņu dresēšanu. Man liekas, ka viņš vienkārši zina un saprot, ko var un ko ne. Un tad nu laiku pa laikam izrādās, ka tomēr ne.

Tiesa, šis pats grābeklis man ir ar pilnīgi visiem cilvēkiem, ka man kaut kā liekas, ka katrs taču pats zina, kas ir ētiski, kas nav. Kas ir pieklājīgi, kas nav. Un tad es sadomājos, cik pretim būs šādi pieklājīgie, un kad nav, tad gandrīz vienmēr jūtos izsista no sliedēm. Manā gadījumā šis ir mans vājums. Jo ja nebūtu sadomājies, ka būs pieklājīgi, bet pieļautu, ka cilvēki ir dažādi, tad pieietu jebkurai situācijai mierīgāk bez graujošām emocijām.

Nu lūk – kā dzīvot dzīvi bez graujošas attieksmes pašiem pret sevi un pret apkārtējiem, kā negraut savu pašapziņu ar domām “viņš/a mani neciena” vai “kā pret mani tā drīkst izturēties”, par šo un vēl daudz ko citu runāsim rīt, pirmdien, 27.jūnijā plkst. 20.00 mūsu Pašapziņas vebinārā.

Piedalies droši pat tad, ja iepriekš neesi klausījusies.

Un atceries, ka visus mūsu vebinārus vēl trīs dienas var klausīties ierakstā.

Pieteikšanās: ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija).

Ar mīļumu šai karstajā svētku laikā,

Inese

Atbildēt