australian-autumn-flowers
Citu autoru raksti

Svētki

AUTORS: Inese Prisjolkova

Ir 1. septembris un svētku sajūta. Un lai arī uz skolu nav jāiet, jo maziņš vēl ir mazs, bet lielais bērns jau pats tiek galā, svētku sajūta ir tik un tā.

Un varbūt tieši tādēļ, ka no skolotājas lomas nekur tālu neesmu aizgājusi. Un varbūt tādēļ, ka pie mums Pavasara studijā mēs katru jaunu virzienu (dēļ manis) saucam par skolu. Mums ir sievišķības skola un pašapziņas skola, un māmiņu skola, un attiecību skola…. Jā, no skolotāja dabas jau nekur nevar aiziet.

Un es tiešām ar to sirdī ļoti lepojos un tos cilvēkus, kuri ir savā būtībā skolotāji, ļoti augstu vērtēju, cienu un mīlu. Skolotājus var atšķirt no visiem citiem ar to, ka viņi ir absolūtie devēji. Viņi ar vislielāko prieku dod to, ko paši zina un ir iemāčijušies.

Kādēļ?

Tādēļ, ka nevar nedot.

Es ticu Maikla Ņūtona skaidrojumam, ka mēs jau kā dvēseles esam piederīgas kādai konkrētai darbības jomai. Un lūk –skolotāju dvēseles nevar nedalīties.

Es par sevi vienmēr saku, ka ja es būšu iemācījusies uzvārīt zupu – es to visiem iemācīšu. Ja iemācījos noravēt dobi – visiem iemācīšu. Bet ja iemācījos kļūt laimīga un sasniegt mērķus – tad arī to visiem varu iemācīt.

Un vislielākā laime ir pēc tam saņemt šādu komentāru:

Sirsnīgs paldies Jolantai un Inesei par bezmaksas semināru “Jauns sākums, jauna sezona un jauna enerģija”, kas notika 30.08.2016. Pavasara studijā! :)
Esmu izlasījusi Ineses sarakstītās grāmatas – Ieelpo laimi un mīlestību, Ieelpo laimi un mīlestību 2 un Audzēt mīlestību, kas man ir palīdzējušas sakārtot savu dzīvi, iemācīties būt laimīgai diendienā, kā arī iepazīties ar savu īsto vīrieti. Liels paldies, Inese!
Pašlaik mācāmies attiecības veidot harmoniskas un ejam cauri pieslīpēšanās periodam. Jau iepazīšanās sākumā abi jutām un zinājām, kas tās ir attiecības no Dieva, ka esam Dieva dāvana viens otram.

Apzinos, ka man ir daudz dots, par ko katru dienu esmu pateicīga Dievam, un tajā pat laikā jūtu, ka esmu ceļā. Savu dzīvi uztveru kā ceļu, pa kuru eju, mācoties. Mācoties no atklāsmēm Dievā, no viediem un gudriem cilvēkiem, no savas iepriekšējās pieredzes un dažādām situācijām savā dzīvē. Manuprāt, ja uz dzīvi skatās kā ceļu pie Dieva, pie sevis, un uz visu apkārt notiekošo kā dažāda veida mācībām, kas mums jāapgūst, tad kopumā dzīve ir viena feina padarīšana, un jautājumi, meklējumi, kāpēc ar mums notiek tā vai šitā, piešķiļ dzīvei krāsas un padara to interesentu visas dzīves garumā, cik nu katram Dievs ir atvēlējis…
Paldies jums, meitenes, par šo burvīgo vakaru un kopā būšanu! Jūs abas esat skaistas, šarmantas un apburošas sievietes, katra ar savu individualitāti=rozīnīti. Manuprāt, tas jau sievietes padara tik feinas, ka katra ir īpaša, neatkārtojama un brīnišķīga. Galvenais nepazaudēt šo sajūtu un necensties kādai līdzināties vai tiekties uz kādu, savā galviņā, izdomātu ideālu.

Lai svētīgs un aizraujošs dzīves ceļš!

Paldies šai lasītājai un semināra dalībniecei par atsauksmi, par ziņu un kā saka “atgriezenisko saiti”. Un šis mani pamudināja aicināt arī Tevi izstāstīt savu stāstu un to kā Tev ir palīdzējušas manas grāmatas vai Pavasara studijas semināri, vebināri vai nometnes.

Un kas zina – varbūt šādi taps nākamā grāmata jau par to kā laimes terapija ir aizgājusi pasaulē.

Lai brīnišķīga šī Zinību diena, lai veiksmīgs un vērtīgs Jaunais Mācību gads!

Ar svinīgu sajūtu u bezgalīgu mīļumu, Inese

Atbildēt