il_340x270.565154940_4s1b
Informācija par tuvākajiem notikumiem

Seminārs “Kad stārķis kavējas…”

autors: INESE

Jau kādu laiku es gribu uzsākt māmiņu diskusijas un ir viena tēma, kas man skan galvā un acīmredzot es no tās atkāpties vairs nevaru.

Bija tā…

Kad vēl tikai gaidīju savu bērnus (vairs neatceros vai pirmajā vai otrajā grūtniecībā) es skaidri zināju, ka tad, kad man tas viss būs veiksmīgi atrisinājies un es BEIDZOT būšu mamma, tad gan es veltīšu turpmāko dzīvi, lai atbalstītu visas tās sievietes, kuras savam bērniņam pretim vēl tikai iet domās un ilgās.

Un tad gāja laiks, nu jau ir sākusies ikdiena ar bērniņu, laime, mīļošanās, citas rūpes un jautājumi, un pavisam miglains kļūst tas iepriekšējais apsolījums Debesīm.

Vēl kādā brīdī tā kā par to kādā rakstā ieminējos, bet….likās tiešām jocīgi tagad sākt stāstīt savu pieredzi, vai pulcināt mammas, kuru bērniņi kavējas. Kaut kā atlaidu šo domu ka nesvarīgu. Un nodomāju….laikam, ka to diez vai vajag darīt tieši man.

Un tad vienā dienā man piezvanīja no Latvijas Radio 1 radījuma “Ģimenes studija” un uzaicināja piedalīties pārraidē par tēmu “ja ilgāku laiku neizdodas tikt pie bērniņa”. Un šis zvans un uzaicinājums man atgādināja par iepriekšējo domu, ka taču es sev un Debesīm klusībā biju solījusi šo jomu, šo jautājumu atbalstīt.

Ko es varu?

Nu visticamāk, kā jau visos savos semināros un nodarbībās, dalīties ar savu (pozitīvo) pieredzi. Iedvesmot turpināt ceļu līdz savu bērniņu satiec.

Kādēļ?

Tādēļ, ka pati desmit reižu gribēju atmest ar roku. Kā saka “ja nav lemts, tad nav”. Kad man bija 35, tad domāju, ka vienkārši vairs nepaspēšu, jo …gadi. Kad savos 40 apprecējos ar savu vīru, kurš mammai kā pirmais bērns bija dzimis 40 gados un viņa māsa 43os, pēkšņi atkal iedvesmojos, ka viss nav zaudēts. Tad vīrs izstāstīja, ka viņa draugs (pirms 40 gadiem) ir dzimis savai mammītei 45os kā vienīgais dēls. Un …es atslābu. Ja toreiz  – galīgos padomju laikos tas viss tā bija iespējams, tad tagad taču sabiedrība ir krietni “gājusi uz priekšu” savā izpratnē, attīstībā un attieksmē un vairs nesaka “kas tu traka esi palikusi!!!”

Jā, es saprotu, ka bērni grib jaunas mammas. Jā, es arī savu pirmo bērniņu gribēju piedzemdēt 18 gados. Par to taču neiet runa. Iet runa par to, ko darīt tad, ja tas nav izdevies. Kā dzīvot tālāk? Vai atteikties no mammītes laimes, jo nav tik perfekti, kā biju iedomājusies, vai tomēr iet pretim savam sapnim un baudīt to tad, kad tas notiek.

Uzreiz varu pateikt – ka tad, kad tavs mazulīts guļ tavās rokās, garais un grūtais iepriekšējais ceļš viņam pretim, pilnībā aizmirstās. Ir visaptveroša laime un viss.

Un tādēļ pēc ilgākām pārdomām esmu izsludinājusi semināru ar mīlīgu nosaukumu “Kad stārķis kavējas”, lai tiktos ar meitenēm un sievietēm un dalītos ar savu pieredzi. Lai iedrošinātu. Lai stiprinātu. Lai dalītos ar tām metodēm, par kurām domāju, ka tās man ir palīdzējušas – sākot no zemapziņas pārprogrammēšanas, cēloņu un bloku atklāšanas un palaišanas, energolauka stiprināšanas un attieksmes maiņas kopumā. Un tad jau redzēs, vai mēs izveidosim stabilu grupiņu un tiksimies atkārtoti nodarbību ciklā, vai arī šī būs viena reize, kurā padalīties ar pieredzi.

Ar mīļumu, Inese


Lektore: Inese

Dalības maksa: 30,00 EUR (t.sk. PVN)

Seminārs notiks Pavasara studijas telpās Rīgā, Pērnavas ielā 19-315 no plkst. 18:00-20:30 (pie ieejas durvīm jānospiež “35” un lektore atvērs durvis).

Pieteikšanās: e-pastā pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santa)

 

 

 

Atbildēt