reach_for_the_stars_by_pridescrossing-d4qp4co
Informācija par tuvākajiem notikumiem

Vebinārs “Kā sasniegt mērķus” 19. septembrī

autors: INESE

Es tik ilgi dzīvoju no mērķa uz mērķi, ka pilnīgi tagad būtu jāiemācās dzīvot kā tas ir, ka vienkārši baudi.

Bet nu – tā kā es vienmēr esmu gatava Tev iemācīt to, ko jau protu, tad pirmdien esam ieplānojuši vebināru “Kā sasniegt mērķus” un tas ir pilnīgi vienalga vai Tavs mērķis ir apprecēties, piedzemdēt bērnu, pabeigt augstskolu, palaist kādu ideju, atrast savu dzīves jēgu un misiju, vai uzcelt māju. Izrādās, ka princips ir pilnīgi viens un tas pats.

To varu pateikt tikai tagad, kad atskatoties izanalizēju, kā tad esmu tikusi pie tā, ko reiz esmu gribējusi.

Par šo esmu rakstījusi gan savās grāmatās (nu patiešām jau sākot no pirmās), gan mācījusi semināros, gan vebināros, bet pirmo reizi tagad būs tieši visa nodarbība veltītam tikai un vienīgi tam, kā noformulēt to, ko gribu, kā sajust savu spēku un resursus, kā noticēt, kā gūt pārliecību, ka man tas viss jau ir.

Lielākā uzvara ir tad, kad spēj pārliecināt pati sevi, ka Tev tas viss jau ir. Ja to vari, tad viss jau ir izdarīts. Tad atliek tikai pagaidīt, kad smalkā plāna enerģētika materializējas.  Atceries – materializēties un piepildīties var tikai tas, ko Tu pati ar savām domām un attieksmi radi. Viss lielais darbs mērķa sasniegšanai faktiski notiek nevis ar ārējām darbībām, bet gan mūsos iekšā. Kad to saprot, sajūt un iemācās – amats rokā.

Es to mācījos ļoti ilgi. Varētu teikt, kādus 30 gadus. Nu tiesa lielāko laiku gan tā bija vaimanāšana, uztraukšanās un bēdāšanās, ka viss nenotiek kā es gribu. Faktiski līdz kādiem 35 saviem gadiem es vispār nesapratu kā ir “uzbūvēta dzīve” un man lielām acīm atlika vien noskatīties kā viss notiek bez manas piedalīšanās. Tā lemšana par manu dzīvi bija kaut kā bez manis. No sakuma man liekās, ka to dara vecāki, pēc tam vīrs, pēc tam priekšnieki, pēc tam kaut kādi mistiski cilvēki, kas vienkārši bija tuvumā vai blakus, vēl pēc tam likās, ka kāds to kūrē no Debesīm, vēl pēc tam….. Nu vārdu sakot, man kaut kā “neviens nebija pateicis” ka es te ar esmu “pri djelax”. Es pildīju pasūtījumu pēc pasūtījuma, piedevām neviens nebija apmierināts ar to, kā es to daru, un es pati vēl jo mazāk. Un paldies Dievam, ka ir brīnišķīgā pagātnes piepildīšanas metode ar mīlestību, jo savādāk man liktos, ka man nav bijusi laimīga un mīļumpilna dzīve. Nu katrā ziņā  līdz pat kādiem 38 gadiem es nemaz nedzīvoju kā es pati gribu.

Un savukārt pirmos gadus, kad sapratu, ka es taču varu lemt, es varu gribēt, es varu kaut ko darīt lietas labā – tad man vēl kādi pāris gadi pagāja, kamēr aptvēru kā tas notiek. Nu un tad vēl daži, kamēr uzzināju un pārbaudīju kā tas strādā.

Nu vārdu sakot ceļš bija gana garš. Bet toties tagad viss ir tik saprotams un skaidrs. Vismaz tas kā sasniegt mērķus – tas ir izkristalizējies.

Tagad gan protams ir citi uzdevumi, ar kuriem nemaz tik viegli neiet, bet…par to ne šai reizē.

Vārdu sakot – ja gribi iemācīties kā sasniegt to, ko tiešām gribi, tiekamies pirmdien vebinārā “Kā sasniegt mērķus”.

Vebinārs sāksies 19.septembrī plkst. 20.00. Čatot varam jau no 19.00. Pieteikšanās kā jau vienmēr: ineses.vebinari@gmail.com vai pa telefonu 29431408 (Aija). Un ja netiec pirmdien, tad atceries, ka vēl trīs dienas pēc tiešraides vari iegādāties pieeju ierakstam.

Uz tikšanos jau drīz.

Ar mīļumu, Inese

Atbildēt