present-past-and-future
Dzīves praktiķu skola

Regresijas metode

autors: INESE

Kad lasīju Maikla Ņūtona “Dvēseļu ceļojums” un “Dvēseļu liktenis”, domāju – kaut man kādreiz izdotos satikt kādu cilvēku, kas prot šo metodi. Man pat bija doma varbūt meklēt to kaut kur ārzemēs vai varbūt apgūt pašai. Un kaut kā dēļ dzīves milzīgā virpuļa pa šiem gadiem kaut kā pat biju aizmirsusi, cik toreiz to ļoti gribēju, līdz…satiku savu kolēģi Vitu Sani. Un izrādās, ka Vita šo visu ir mācījusies un viņai ir spēja, prasmes un tiesības vadīt regresijas terapiju.

Kopš to uzzināju, jau vairākkārtīgi esmu viņai lūgusi, lai uztaisām kādu kursu vai varbūt individuālo konsultāciju piedāvājumu. Bet tomēr nē. Viņa nav tik viegli pierunājama. Un tā es gaidu. Es gaidu un domāju – nu kad būs tā iespēja tomēr iekļaut šo tehniku kādā no programmām.

Zinu, cik tā ir spēcīga. Zinu, ka pirms un pēc tās neko lielu un jaudīgu darīt nevar. Un tomēr… man ir milzu vilkme šo metodi izmēģināt pašai un arī sajust kā Vita to vada.

Kas ir regresijas metode?

Īpašā meditatīvā stāvoklī atgriešanās savas dzīves notikumos, kas bijuši pirms kāda laika. Varbūt pirms gada vai diviem. Varbūt pirms desmit. Varbūt pusaudžu vecumā, varbūt bērnībā.

Ko tas dod?

Tā ir iespēja nonākt līdz šā brīža problēmsituāciju cēlonim, to izmainīt un līdz ar to atgūt tos savus enerģijas resursus, kas dēļ šī cēloņa bija nobloķējušies.

Piemēram, – varbūt Tev (vai kādam citam) ir ļoti liels uztraukums, ja kāds paceļ balsi un ļoti skaļi runā vai bļauj. Un visbiežāk tieši šiem cilvēkiem arī trāpās –vai nu partneris tāds, kurš ir neiecietīgs un “bļaustīgs”, vai priekšnieks šādi uzvedas, vai mamma vai vīra māte. Nu vārdu sakot – kaut kā tā situācija nelaiž vaļā un atkārtojas un atkārtojas.

Šis varētu būt piemērs par mani. Man kādreiz bija tā, ka – ja vien kāds sāka bļaut, man iestājas “prāta atrofija” un es pilnīgi nespēju ne atbildēt, ne ko pateikt. Nu lieki atzīmēt, ka toreizējais direktors tieši uz mani ļoti bieži pacēla balsi. Un neko nedod pat tas, ja šo cilvēku neņem nopietni, necieni, vai tieši otrādi cieni un pat iedomājies kāds viņš bijis maziņš bērniņš. Man toreiz tas viss nedeva neko, jo tiklīdz viņš bija neapmierināts un sāka bļaut, tā man vainas apziņa bija klāt un aiz uztraukuma es nespēju pateikt neko savai aizstāvībai.

Lūk regresijas metodes laikā cilvēks šo situāciju var atrisināt. Visticamāk, ka tas cēlonis ir daudz senāks kā šis priekšnieks. Visticamāk, ka tas sakņosies bērnībā. Varbūt mamma vai tētis ļoti kliedza. Varbūt bērnudārza audzinātāja. Varbūt kāds cits pieaugušais. Katrā ziņā – mazam bērnam tas bija “augstākstāvošais”, no kura ir bail. Pieaugot ir izaudzis ne tikai cilvēks, bet arī šīs bailes.

Regresijas laikā, atgriežoties tajā bērnības dienu situācijā, mēs varam viegli saprast, ka tas bērniņš jau nav ne pie kā vainīgs. Un arī šobrīd šis pieaugušais ne pie kā nav vainīgs. Vienkārši tas, kurš bļauj, neprot tikt ar sevi galā.

Jocīgākais ir tas, ka sev pateikt šo teoriju it kā var, bet pienāk atkal tā reize, kad ir konkrētā situācija, un somātika, veģetatīvā nervu sistēma un zemapziņa saslēdzas tā, ka uzvedība atkal atspoguļo šīs bailes.

Tādēļ – ir jāatbrīvo cēlonis. Ir jāiztīra šī pati pirmā situācija. Un tad, kad to izdara, tad ir brīvība. Tad ir tik viegli un tik jaudīgi. Pēkšņi šķiet, ka visu varu.

Es pati esmu ļoti daudz ko savā dzīvē jau sakārtojusi. Man, protams, gāja daudz ilgāk un lēnāk. Es gadiem audzēju mīļumu, gadiem pildīju pagātni ar mīlestību. Regresijas metodē to izdara ļoti ātri, dziļi un jaudīgi.

Mums šī metode ir paredzēta divu dienu pasākuma ietvaros, kur brauksim izbraukumā ar Vitu Sani. Programma būs izveidota tā, ka katra smagāka un jaudīgāka metode būs izlīdzināta ar spēku atjaunojošām tehnikām. Fiziski aktīvākas nodarbības mīsies ar relaksējošām. Bet nu.. tās būs divas dienas, pēc kurām tā ietekme būs jūtama vēl krietnu laiku, lai neteiktu, ka visu dzīvi.

Vairāk par izbraukumu, lasi ŠEIT.

Ar mīļumu, Inese

Atbildēt