ml Intas (vārds mainīts) stāsts - Copy
Iedvesmas maratons

IEDVESMAS MARATONS Intas (vārds mainīts) stāsts

”Viss pelēks, bet gribas gaišu!”

”Sveiki Pavasara studija,

Ja atšķetinu atpakaļ lielākos dzīves notikumos, kurus atminos ar sāpju sajūtu, tad tajos visos man ir trūcis tieši pašapziņas un nekā cita. Sākot jau ar skolu, kad neuzdrīkstējos paust savu viedokli, jo bija bail, ko citi par mani padomās. Iespējams šī sajūta lika man meklēt sevi, jo kā arī lai es censtos – nevedas manas lietas. Izmisīgi meklēju savu vietu dzīvē, bet darbu īsto nevaru atrast un naudiņa savu sapņu piepildīšanai man neturas un pat nenāk. Varu nodrošināt minimumu, bet 30 gados dzīvoju mazā vienistabas istabiņā, ko īrējam uz pusēm ar draugu. Nekādā gadījumā nesaku, ka dzīvoju slikti, bet līdz ko man ir ideja (kaut-ja mums būtu lielāks dzīvoklis), tad attopos – nav liekas naudas tā realizācijai.

Pēdējā laikā esmu “ieraudzījusi”, ka visu laiku attopos vienā un tajā pašā situācijā, ir kāda sieviete kas mani lamā, meklē manī kļūdas un pārmet ka apvainojos. Tas atkārtojas visur – sabiedriskā vietā, skolā, bet šī sakarība man “parādījās” tieši darba attiecībās.

Sāku strādāt jaukā kolektīvā, šķita arī joma man patīk, bet pēc gada viss attīstījās tā, ka tiku padarīta par grēkāzi. Tādu kuram pārmest visādas kļūdas, meklēt, pārbaudīt manus darbus un norādīt uz pat sīkam nepilnībām. Līdz vājprātam, ka Tu pat baidies kaut ko iesākt darīt, jo zini – atkal būs slikti, nepareizi utt.. Pieiet klāt un izrunāt to es protams nevarēju, ieslēdzos sevī un sāku meklēt citu darbu. Paldies visiem spēkiem – atrast jaunu man sanāca visnotaļ ātri, ar labāku atalgojumu, bet no sirds darba tur nebija ne miņas. Un kā Jūs domājat, kas tur priekšā? Tieši tādas pašas formas “tirāns” – lasa katru manu epastu, labo gramatikas kļūdas un saka,ka neuzticas man. Saprotu, ka pati šīs situācijas pievelku, bet nespēju saprast kas man jāmaina un kā jārīkojas.

Lieki teikt, ka tas viss manu pašapziņu nevairo. Un pašlaik esmu atkal tādā situācijas galējībā – gribas mukt prom, meklēju darbu, bet atrast neko nevaru, šis darbs nav mans sirds darbs un nav arī materiālā gandarījuma. Iet prom nevaru, jo finansiāli to nesanāks atļauties un tā redz cīnos….

Lai saulaini”
>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Ineses atbilde:

”Mīļā, es Tev piedāvāju uz savu dzīvi paskatīties no pilnīgi citas puses. Paskaties, cik daudz saista Tu esi mums atrakstījusi – Tev ir 30 gadi. Piekrīti, ka tā ir jaunība, ka tas ir sevis apzināšanās laiks, ka “visa dzīve vēl priekšā” un šobrīd Tu veido platformu visam, kas vēl tikai būs.

Tev ir draugs. Un tas ir brīnišķīgi. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir vieni un vēl tik ilgojas satikt savu cilvēku. Tev ir dzīvoklis. Kaut arī maziņš, bet ir. Tu vari izveidot to par mazu “sapņu salu”. Tev ir no kā sākt. Un Tev ir darbs. Un pat ja Tu kādu darbu pamet, Tev atkal vietā ir jauns darbs.

Nu skat, cik daudz visa kā ir laba.

Lai mēs lūgtu no Debesīm vēl, lai dzīve mums dotu jaunas iespējas, pirmais, ir jānovērtē to, kas jau ir. Un tad uz šī platformas mēs varam atsperties visiem nākamiem sasniegumiem, ieguvumiem un dzīves pagriezieniem. Kamēr ilgojies pēc tā, kas nav, tikmēr esi upuris un zaudētājs, bet tiklīdz ar pateicību pieņemt un novērtē to, kas ir – tā uzreiz esi dzīves un Dieva mīlēta, lolota un izredzēta.

Vienkārši pamēģini kādu nedēļu tikai un vienīgi priecāties par to, kas Tev ir. Tā Tev veidosies pašapziņa un pamats zem kājām.
Un tiklīdz Tev būs laba pašapziņa – tā dzīve kļūs par spoguli šai Tavai veiksmes enerģijai.

Tātad no šīs dienas – vienkārši katrā mīļā brīdī sāc savu domu “cik labi, ka…..”, “paldies, ka man ir…..”
Viena nedēļa būs pietiekoša atspērienam.

Vēl es Tev ieteiktu šai periodā rakstīt laimes dienasgrāmatu. Vienkārši katru vakaru pārdomāt trīs lietas, kas Tev šodien ir sagādājušas prieku un devušas veiksmes sajūtu. Jo ilgāk šo pierakstīsi, jo vairāk ievērosi – jo tas Tavā dzīvē vairosies.

Ko audzēsi, tas augs!”

 

Vairāk par IEDVESMAS MARATONU uzzini ŠEIT

Atbildēt