70diena
Tuvākie notikumi

Ja es to būtu zinājusi..

Autors: INESE PRISJOLKOVA

Vai atceries kā reiz ilgojies pēc kā tāda, kas Tev tagad ir?

Vai atceries to laiku, kad gribēji iestāties augstskolā un uztraucies vai nokārtosi eksāmenus?

Vai atceries kā gribēji apprecēties, un tagad esi laimīga savā ģimenē kopā ar mīļoto vīru?

Vai varbūt ļoti ilgojies pēc bērniņa, bet nu jau Tev viņu ir vairāki?

Vai varbūt ļoti gribēji māju, un tagad tā liela un skaista ir uzcelta, un Tu tajā dzīvo jau ntos gadus?

Es nezinu kādas ir Tavas situācijas par ilgošanos un sasniegšanu. Bet man ir vairāki stāsti, kuros man nebija nekādu iespēju dabūt to, pēc kā toreiz tiecos.

Piemēram, mans pilnīgi nereālais stāsts ir dzīvot pie jūras. Atceros, ka biju jelgavniece un vienmēr sapņoju, ka reiz es dzīvošu pie jūras, staigāšu pa pludmali un manī būs šī kurortpilsētas viegluma sajūta ik dienas. Katra diena man būs kā atpūta, kurā problēmu nav un nevar būt.

Gāja gadi un dzīves vistumšākajā brīdī, kad man izjuka ģimene un es paliku viena, man radās iespēja pārnākt dzīvot uz Jūrmalu, uz nelielu kotedžu un sākt dzīvi no jauna. Un viss piepildījās ka manās ilgās – es dzīvoju pašā jūras krastā un katru dienu varēju staigāt gar jūru, jo…pludmale ir “manā pagalmā”.

Cits stāsts, kas saistīts ar šo māju, bija nebeidzamas ceļš 10 gadu garumā ar šīs mājas privatizēšanu. Un pēkšņi pagājšgad saņēmu iespēju to privatizēt. Atceros to laiku, kā pienāca viens atteikums pēc otra, tas bija nebeidzami un bija kaimiņi, kas tā arī aizgāja prom, nesagaidījuši iespēju iegūt savas mājas īpašumā.

Cits stāsts ir saistīts ar vairāku gadu ilgošanos pēc ģimenes un milzīgo vēlmi satikt savu vīru. Un pat tad, kad jau bijām satikušies, kā tikt galā ar uztraukumu “ka tik kaut kas nenotiek”, kas traucētu mums apprecēties.

Cits stāsts bija ar manu ilgošanos pēc bērniem visas dzīves garumā. Un tagad mans mazais dēliņš skrien pa māju, laimīgs saukdams “mamma, mamma, mamma”.

Es šodien gribu aizvest Tevi šajās pārdomās par Tavu pašas dzīvi un to periodu, kad ļoti, ļoti ilgojies dabūt to, kas Tev šobrīd ir. Kā Tu būtu dzīvojusi un uzvedusies toreiz, ja zinātu kā viss nokārtosies? Cik stresa un uztraukuma stundas, dienas un mēnešus (vai varbūt gadus) Tu sev ietaupītu? Cik pašapziņas, miera un laimīgas sievietes dzīves iegūtu? Pafantazē. Atceries. Padomā.

Un kad tas izdarīts, tad pārnest šo sajūtu uz šodienu un uz tām lietām un vēlmēm, pēc kurām šodien ilgojies.

Kā domā, vai Tavs prāts spētu palaist vaļā nedrošību, bailes, uztraukumu, šaubas, nepārliecinātību un neticību, ja Tu tagad tam liktu pagriezt laiku uz priekšu un sajust un saprast savas vēlmes piepildījumu.

Šis prātam būs nopietns izaicinājums – iztēloties, ka esi sasniegusi to, ko vēlies, un tad atskatīties atpakaļ uz šodienu kā uz pagātni. Vai vari?

Un iegūsti to mieru un laimes sajūtu, pat smaidu par saviem liekajiem uztraukumiem – jo Tu taču tagad skaidri zini, ka esi sasniegusi to, ko tik ļoti vēlies.

Šī nav viegla tehnika, bet nu jau Tavs prāts ir tik ļoti trenēts, ka ticu, ka Tu to vari.

Inese

—————————————————————————————————————————————————-

Šī ir maza mazītiņa daļiņa no Ineses Prisjolkovas jaunās grāmatas ”100 dienas, kas mainīs pasauli”. Šis ir arī projekta ”100 apņemšanās dienas” 70. dienas uzdevums! Tu vēl vari droši pievienoties un būt daļa no šī reizēm pat prātam neaptveramā, skaistā koppiedzīvojuma, kurā katrs tās dalībnieks mainot sevi maina arī visu pasauli. Un protams, uz labo pusi.

Vairāk par projektu ”100 apņemšanās dienas”: ŠEIT

Ielūgums uz jaunās grāmatas atvēršanas svētkiem: ŠEIT

Atbildēt