654c292d92cf7bc2a384f2380395f7ea
Kad stārķis kavējas

SEMINĀRS ”Kad stārķis kavējas..” 14. jūlijā

Autors: Inese Prisjolkova

Čakru kursa pirmajā tikšanās reizē aizrunājāmies, cik ļoti daudz šobrīd ir paziņu, draudzeņu, ģimeņu, kas netiek pie bērniņiem. Un kaut kā savilkām to kopā ar čakru enerģiju, ka tas tiešām ir tādēļ, ka dzīve kļūst arvien ātrāka, arvien teorētiskāka, arvien virtuālāka un arvien biežāk cilvēkiem nav sazemējuma un spēka trīs apakšējās čakrās.

Vēl vakar es to tā neaptvēru, šo kopsakarību. Bet šodien man ir jāsaka – jā. Jā!!! Tiešām tā ir! Tas ir tādēļ, ka ir šī atrautība no praktiskās reālās pasaules. Ka ir atrautība no šeit un tagad mirkļa. Ka ir atrautība no senču tradīcijām un senču spēka. Ka ir atrautība no ģimenes. Ka vispār negribās izveidot ģimenes, bet bieži vien tās ir kopdzīves. Bāc!!!! Jāaa. Tas viss, kas notiek mūsu sabiedrībā šobrīd ir dēļ tā, ka nav šī sazemējuma. Un ar katru gadu jo vairāk nav jeb jo mazāk ir.

Un varbūt tādēļ, ka šī tēma ir “mana mūža tēma”, kuru Paldies Dievam man izdevās sakārtot līdz ar dēla piedzimšanu. Bet varbūt arī tādēļ, ka ļoti bieži dzirdu lūgumus runāt par šo “stārķa” problēmu vēl un vēl – es esmu saņēmusi drosmi to novadīt nodarbībā.

Es pati šo tēmu esmu izpētījusi līdz kaulam. Un ne tikai teorētiski, bet pilnīgi katru jaunu lietu, kas man likās vērtīga, esmu pielietojusi, izmēģinājusi, darījusi un cerējusi, ka tas man noteikti palīdzēs. Brīžiem mana ticība līdzinājās “neiespējamai misijai”. Tie cilvēki, kas šai manā ceļā bija kopā ar mani jau no paša sākuma, savā ticībā atbira viens pēc otra. Un es viņus nevainoju. Ar katru gadu ejot tālāk, tas viss likās neiespējamāk. Par mani vairāk ticēja tikai mans vīrs. Domāju, ka tas bija ar Dieva ziņu, jo mani spēka bija tuvu izsīkumam.

Tagad, kad mūsu dēliņš drīz svinēs savu pirmā gadiņa jubileju, atskatoties viss liekas tik vienkārši, tik pašsaprotami, nu kā saka “katram ir savs ceļš” un tas bija manējais. Toreiz likās, ka eju Golgāta ceļu.

Un kad tagad satieku meitenes un sievietes, kas iet tam cauri, varu tikai cieņā “noņemt cepuri”. Es zinu kā tas ir. Kad apkārtējie vienā balsī sauc – nu tev taču nekas nekait, samierinies. Ka ir taču cilvēki, kas laimīgi dzīvo bez bērniem. Ir taču labi. Mīli māsas vai brāļa bērnus.

Un tu jau mīli. Tu jau tēlo, ka saņemies. Un pēc būtības pat saņemies. Tikai iekšā ir izžuvusi serde, kas grauž un traucē, jo kaut kas no tavas īstās dzīves nav piepildīts.

Vārdu sakot – ar šo es gribu teikt, ka ļoti saprotu. Ļoti, ļoti, ļoti dziļi saprotu katru, kam šī ir problēma. Un tieši tādēļ runāšu par šo tēmu ar dziļu pietāti un cik var empātiski un jutīgi.

Bet tas, ko gribu teikt – ka nekustināt šo jomu nevar. Jo ja nekustināsi, nekas tā arī nebūs. Zem guloša akmens ūdens neplūst. Ir jākustas. Ir jādara. Pilīti pa pilienam, solīti pa solītim.

Tiekamies seminārā ”Kad stārķis kavējas” 14.jūlijā.

Inese

Ja Tevi interesē ”Čakru enerģijas līdzsvarošana” kurss 18.jūlijā, tad kalendārs un PIETEIKŠANĀS ŠEIT


SEMINĀRS ”Kad stārķis kavējas..” 14.jūlijā, plkst. 18:30 – 21:00

PIETEIKŠANĀS ŠEIT

Lektore: Inese Prisjolkova

Dalības maksa: EUR 30,00 (t.sk. PVN) par 1 nodarbību

Norises vieta: Pavasara studijas telpas Rīgā, Pērnavas ielā 19-315 (pie durvīm jānospiež “35” un lektore atvērs durvis)

Jautājumi vai rakstiska pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714

Atbildēt