692f24154e921161d2979ea6e4882095
100 Pārmaiņu dienas

Vai tiešām esam piedzimuši, lai mācītos?

AUTORS: Inese Prisjolkova

Vai esi dzirdējusi teicienu, ka katra situācija ir mūsu mācību stunda un katrs cilvēks ir mūsu skolotājs? Vai esi domājusi, ko tad mēs tādu mācāmies?

Es bieži šādu jautājumu uzdodu savos semināros. Atbildes saņemu visdažādākās.

Kāds saka, ka mēs izejam savu pieredzi. Kāds saka, rūdām raksturu. Kāds saka – lai mainītos.
Jā, tā ir. Bet ko mēs mācāmies?

Ja katrs cilvēks ir skolotājs, tad ko viņš mums māca?
Pieņemšanu? Jā. Bet ko tas nozīmē?

Un ko nozīmē, ja kāda nepatīkama mācība atkārtojas vēl un vēl?
Nu piemēram, ir cilvēki, kuriem bieži jāšķiras. Ir kuriem laiku pa laikam jāzaudē darbs. Ir tādi, kuriem nesanāk izveidot partnerattiecības, ir tādi, kuri jūtas vientuļi un nesaprasti.

Šeit varētu rakstīt un rakstīt, bet jautājums paliek – kas no tā visa mums jāmācās?

Vai tiešām esam piedzimuši, lai mācītos?

Nē, mēs esam piedzimuši, lai iemācītos vairot mīlestību jebkurā notikumā, kurš notiek mūsu dzīvē.

Un kamēr notiekošo uzņemam ar dusmām, agresiju, īgnumu vai kādu citu graujošu attieksmi, tikmēr tas atkārtosies un atkārtosies līdz mēs izmainīsim savu nostāju un iemācīsimies pieņemt to ar mīļumu.

Kā var iemācīties pieņemt notiekošo, ja dara pāri?

Nu nav jau arī jāpieņem. Ir jāiemācās kā ar mīlestības pilnu atbildības sajūtu pašām pret savu dzīvi turpmāk no šādām situācijām izvairītos. Mēs esam saimnieces savā dzīvē un uz šo brīdi kādu daļu no notiekošā protam pieņemt un uztvert mierīgi.

Bet ir kaut kas, kas tracina, rada diskomfortu, un prasa daudz mūsu enerģijas. Lūk tieši šī ir mūsu izaugsme. To, ko pagaidām neprotam uztvert mierīgi, mācīties pieņemt jau ar citu skatījumu.
Mana apņemšanās šajās simts dienās ir tieši par to kā sevī visu laiku audzēt vairāk mīlestības, lai nerastos neiecietība un dusmas brīdī, kad kaut kas nenotiek pēc mana prāta. Kā savu dzīvi iekārtot un dzīvot tā, lai esmu spēcīgāka savā labestīgajā attieksmē. Kā paredzēt notikumus, kuros man vajadzēs daudz vairāk spēka un sagatavoties tiem. Un dusmas jau ir tikai viena no graujošas attieksmes izpausmēm.

Tikpat labi var būt skumjas, bēdas, pašapziņas trūkums, upura sajūta vai tirāna izpausme. Viss, ko parasti uzskaitām pie graujošām izpausmēm, tas viss ir pretstats mīlestībai. Un tātad dzīve mums liks mācīties šo attieksmi mainīt.

Vai es esmu mainījusies? Jā. Es mainos nepārtraukti. Interesanti, ka pamanu kā dzīve mani pārbauda ar tieši tām situācijām, kuras iepriekš mani sadusmoja.

Piemēram, man ļoti nepatīk, ja cilvēki smēķē tur, kur citiem ir jāiet caur dūmiem. Bija reize, kad pie sava darba nopietni sastrīdējāmies ar pārvaldnieku, jo no vienas puses viņš izliek šiltīti, kur tad ir atļauts smēķēt, bet no otras – pats to neievērojot stāv tieši pie durvīm un veido dūmu mākoni mājas ārdurvju priekšā. Toreiz saskandalējos un vēl ilgi nevarēju nomierināt savas dusmas. Tas bija tieši pirms manu simts dienu apņemšanās projekta un varbūt, ka šis notikums kalpoja manas apņemšanās noformulēšanai.

Ko man vajadzēja darīt? Mīļā tonī aizrādīt un iet tālāk.

Lūk un pagājušonedēļ radās iespēja šo visu izdzīvot praksē.

Atkal tā pati situācija tikai nu jau citi cilvēki tieši tai pašā durvju priekšā ir iznākuši uzpīpēt. Tie ir vīrieši. Redzot, ka nāku, viņi ar sirsnīgu attieksmi atver man durvis. Šai ziņā jūtos ļoti labi. Un tomēr man vēl arvien nepatīk, ka jāiet caur dūmiem un viņiem to saku. Tikai atšķirība no iepriekšējās reizes, mana uzvedība bija mierīga. Es uzgāju augšā uz nodarbību telpu un pie sevis smaidīju, ka mūsu 100 dienu apņemšanās projekts dara savu un manī pašā dēļ mūsu sarunām ir notikusi transformācija uz mieru un labestību.

Otrs notikums bija saistīts ar kādu manu senu kolēģi, kuru redzēju TV raidījumā. Līdz šim man vienmēr kaut kāds nepatīkams enerģijas kamols izveidojās uz viņu skatoties, bet šoreiz es klausījos ar tādu mīļumu un atcerējos tik daudz kopēju epizožu, kurās viņa pret mani bija izturējusies tik sirsnīgi un mīļi. Tagad brīnos, ko tik ilgi varēju ņemties ar savām negatīvām sajūtām un Ego apvainojumiem. Atskatoties liekas smieklīgi. Bet īstenībā – nekā smieklīga vai jocīga šai situācijā nav. Tā mēs augam un tā maināmies.

Es novēlu Tev šodien sevi pavērot kā mainies. Vai mainies? Noteikti. Pēc visām šīm mūsu sarunām un kopējā darba nav iespējams nemainīties.

Inese

Šis un vēl citi vērtīgi raksti pieejami katru dienu, domubiedru grupā ”100 apņemšanās dienas”. PIEVIENOJIES un smelies iedvesmu pārdomām un rīcībai ŠEIT

Un ja vēl neesi Pavasara Studijas facebook sekotāju lokā, droši pievienojies ŠEIT, lai vari ik dienas uzzināt jaunas interesantas atziņas, smelties iedvesmu rakstos un pamanīt sevis interesējošos pasākumus! 😉

Atbildēt