1b31a90a3d069ab163fdf83a6a1252b5
''Kā dzīvot ar centru sevī''

Centra sajūtu sevī ir vērts trenēt un attīstīt. SEMINĀRS 21.novembrī

AUTORS: Inese Prisjolkova

Centrs sevī ir ciešā mērā saistīts ar sevis apzināšanos, ar pasaules apzināšanas, ar saikni ar Dievu, ar izpratni par apkārt notiekošo redzamo un neredzamo pasauli.

Šo centra sajūtu sevī ir vērts trenēt un attīstīt, jo tas rada brīvību un spēju būt autoram pašam savā dzīvē.
Tiklīdz cilvēks ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem – vienalga vai tas saistīts ar citu cilvēku uzvedību vai uzskatiem, laika apstākļiem, sociālām situācijām, vai kādiem citiem ārējiem faktoriem, – viņam grūtāk būt saimniekam paša dzīvē.

Kādēļ?

Tādēļ, ka mainīt mēs varam tikai sevi. Mēs nevaram izmainīt visu apkārt notiekošo. Toties mēs varam iemācīties uz to reaģēt ar mīlestību un iekšēju mieru.

Piemēram, ir cilvēki, kas saka, ka viņiem ir depresija no saules trūkuma, no ziemas, no tumšā laika. Un es gribu teikt, ka viņi par to runā, žēlojas un īgņojas tik bieži un daudz, ka patiešām zaudē spēkus un ar laiku kļūst arvien vārgāki un sašļukušāki un beigu beigās viņiem ir taisnība – ziemas periodā viņiem spēka nav. Tikai nevis no saules trūkuma, bet no pašiem savas attieksmes un graujošās uzvedības pašam pret sevi.

Ja viņi tik ļoti nevainotu šos ārējos apstākļus, ja centrs būtu nevis ārpus viņiem, bet pašos, tad viņi varētu šo savu iekšējo spēku nevis zaudēt, bet gan radīt. Viņi varētu pieņemt un saprast ar mīlestību, ka mums ir brīnišķīga iespēja dzīvot Latvijā, kurā ir 4 gadalaiki un ka ziemas periods patiešām mums ir domāts „miegam” un enerģijas iekšējai atjaunošanai, un ka savukārt varam papildus piedomāt kā izmantot to, kas mums šeit tiek dots. Piemēram, es pati šobrīd sēžu sasegusies segās, jo tikko kā biju jūrā peldēt un esmu pilnīgi laimīga, ka varu iziet šo aukstā ūdens radīto ķermeņa attīrīšanos un stiprināšanos tieši tādēļ, ka mums ir ziema. (Aukstā ūdens iespaidā, ķermenis sāk ražot iekšējo karstumu, kas uzkarsējot ķermeni, izstumj ārā visus baciļus un slikto enerģiju.) Manā gadījumā es gūstu spēkus klāt no tā, ka ir sācies aukstais laiks un ziema. Es pieņemu to ar mīlestību un baudu, ko tā var sniegt.

Ja cilvēks saprot, ka ārējos apstākļus var izmantot savā labā – sava iekšējā centra stiprināšanai, augšanai un attīstībai, tad ir iespēja kļūt savas dzīves saimniekam. Ja viņš dusmojas par ārējiem apstākļiem, tad vairo ārējo apstākļus spēku un ietekmi savā dzīvē.

Kāds cits piemērs varētu būt par sociāliem apstākļiem, politiskām situācijām, procesiem, kas notiek sabiedrībā utt.
Ir vērts saprast kāpēc šī krīze Tev tiek dota. Varbūt tādēļ, lai Tu gūtu kādu konkrētu atziņu un iemācītos to pārvarēt, izdzīvot, transformēt. Un tiklīdz Tu to saproti, tā centrs ir Tevī. Tu saproti, ka vari šos ārējos apstākļus izmantot savai augšanai.

Kāds cits piemērs varētu būt par citu cilvēku viedokļiem un ietekmēm uz Tavu dzīvi. Vai tas Tev ir svarīgi? Cik svarīgi?

Ja kāds kritizēs Tavu izvēlēto ceļu, vai teiks, ka tas nekam neder, vai šaubīsies par Tavām spējām.  – Vai tas Tevi ietekmē vai nē? Ja ietekmē, tad ko Tu darīsi?

Vai sapratīsi, ka tas Tev ir dots augšanai? Ja jā, tad viss kārtībā. Tad Tu šo situāciju būsi izdzīvojusi ar centru sevī. Tu būsi pieņēmusi apkārtējās pasaules atspulgu, lai saprastu, kas Tev pašai sevī ir jāmaina vai varbūt, ka nemaz nav jāmaina. Tu to izvēlies. Tu esi tā, kas izdara secinājumus un pieņem lēmumus savā dzīvē.

Bet tiklīdz pie katra ieteikuma vai pie katras kritikas Tu centīsies mainīties, tad tas vairs nav centrs sevī. Tad Tu mēģini izskriet visiem vējiem līdzi. Tātad mums ir jāsaprot, ka katrs satiktais cilvēks kaut kādā ziņā ir mūsu skolotājs. Bet atceries, ka Tev nav jāmainās un jāizdabā atbilstoši katram šim skolotājam vai katra skolotāja mācībai. Tu pieņem, uzklausi un tad izdomā kas Tev Tavā dzīvē der, kas ne. Un mainies atbilstoši jau savai pārliecībai.

Tieši tāpat ir ar prognozēm, programmām, veiksmes vai neveiksmes cipariem, datumiem, skaitļiem utt. (par ko visu runājām pie iepriekšējiem rakstiem). Uzklausi, padomā un secini, kas Tev der, kas ne. Būtiski ir neieprogrammēties. Būtiski ir nebūt atkarīgam. Būtiski ir nepārlikt savas dzīves atbalsta punktu ārējos apstākļos – vienalga vai tas mammas vai vīra viedoklis un ieteikums, vai tā ir astroloģiskā prognoze, skolā audzinātais, politiskā situācija vai laika apstākļi. Tava laime no tā nav atkarīga. Vai pareizāk sakot – Tu esi tā, kas nosaka no kā ir atkarīga Tava laime.
Es savā dzīvē esmu pieņēmusi ļoti daudz nepopulāru lēmumu. Arī dzīves lielākās kļūdas esmu izdarījusi tāpēc, ka tā pati izlēmu. Bet vienu es varu skaidri pateikt – ka man tās manas kļūdas bija ļoti nepieciešamas un es arī šodien pieņemtu tieši tos pašus lēmumus. Tas bija nepieciešams manai augšanai. Tas bija mans dvēseles ceļš.
Arī tagad es ļoti daudz, ko daru, es vienkārši zinu, ka man tas ir jādara. Tas ir mans dvēseles ceļš. Es daudz neklausos, ko man citi saka. Centrs ir manī. Un šis mans centrs ir saistīts ar Dievu. Tev ir tāpat. Tikai nocentrējies :)

Lai Tev izdodas!

Ar mīlestību,
Inese


 

SEMINĀRS: ”Kā dzīvot ar centru sevī”

NORISE: 21.novembris, plkst. 18:00 – 20:30

PIETEIKŠANĀS: ŠEIT

KONTAKTI: pavasarastudija@gmail.com, 29100714

LEKTORE: Inese Prisjolkova

DALĪBAS MAKSA: EUR 30,00

VIETA: Pavasara studijas telpas Rīgā, Pērnavas ielā 19-315

 

 

Atbildēt