d4226d005c5d73bb3dde6da713516f8c
Ineses raksti

Skaistas lietas

Autors: Inese Prisjolkova
 
Vai Tev patīk skaistas lietas? Vai Tu lieto to, kas Tev pašai ļoti patīk? Vai Tev ir paradums rīta tēju vai kafiju dzert no pašas skaistākās krūzītes? Vai varbūt tieši otrādi – pati skaistākā ir nolikta plauktiņā un Tu vari uz to skatīties?
 
Jau atkal Tev atgādinu, ka nav pareizi vai nepareizi. Ir tā kā Tev ir. Es vienkārši gribu Tev pārjautāt, lai Tu piefiksē, ka tā dari.
 
Kad rakstīju grāmatu “Mammīt, kāpēc tā?”, es ļoti bieži dzirdēju maza bērnu naivus un tīrus jautājumus – kādēļ tu dari tieši tā?
Kāpēc ir tā? Un tai brīdī man tiešām atklājās daudz neloģisku un neizskaidrojamu lietu un darbību. Nu, piemēram, – ja gribu lietot pašu skaistāko, bet kaut kā paņemu to, kas pa rokai. Kādēļ?
 
Un vēl es pamanīju, ka ļoti daudz ko savā dzīvē daru automātiski. Ka nemaz nepiedomāju, kuru krūzi ņemt. Ka drīzāk izvēlos to, kura pēc tilpuma ir atbilstoša.
 
Un stāsts jau nav par krūzēm. Stāsts ir par apzināšanos un par mūsu izvēlēm. Ka skaidri zinu, ko vēlos un radu tādu dzīvi, kādu vēlos.
 
Ja reiz gribu, lai mana skaistākā krūzīte stāv plauktā – tad tā ir mana APZINĀTA izvēle. Tās ir manas tradīcijas vai varbūt mūsu ģimenes sieviešu tradīcijas, ka ir svētku trauki un ikdienas trauki. Ka ir īpašas skaistas lietas, kas vispār nav domātas lietošanai. Uz tām skatās un tās bauda nepieskaroties.
 
Tā taču var būt. Un ja Tev tā ir, tas ir brīnišķīgi. Tev tagad nekas nav jāmaina tik tādēļ vien, ka apkārt kāds saka “tak, mīli sevi un lieto pašu labāku tieši šobrīd”. Tas, kurš saka, jau arī nezina kā vajag.
 
Es tik bieži šādi šķirstu kādus žurnālus vai lasu grāmatas, kurās ar tik milzīgu pārliecību ir pateikts, ka jādara TĀ, jo tad lūk tas nozīmēs, ka sevi mīli. Bet varbūt es sevi mīlu savādāk. Varbūt es sevi mīlu tieši ilgojoties un vai vērojot.
 
Mēs katra esam tik dažādas. Lai iemīlam sevi visādu. Gan tad, kad lietojam pašu labāko un sev neko neatsakām. Gan tad, kad lietojam kaut ko ikdienišķu, bet skaisto pataupām – arī tad. Mums drīkst būt dažādi paradumi. Jo tieši tie paradumi dara mūs tik atšķirīgas un tik unikālas. Vienīgi pavēro, vai tas tiešām ir tā kā to vēlies. Un ja vēlies – tas ir brīnišķīgi. Dari tā.
 
Neviens Tev nepateiks priekšā kā Tev sevi jāmīl. Tu to vari tikai un vienīgi atklāt pati. No sākuma uztaustīt, pamēģināt, sajust un pēc tam nostiprināt šīs savas sajūtas.
 
Recepšu nav. Un nevar būt. Vienīgais rādītājs ir Tava pašsajūta.
Man pašai nav svarīga pati skaistākā krūzīte. Man patīk dzert tēju no pamatīgām lielām krūzēm. Man ir ļoti svarīga tā sajūta, ka krūzītes maliņa nav pa plānu. Ikdienas krūzei man patīk stingra mala. Var būt, ka mazai smalkai porcelāna tasītei piestāv smalka plāna maliņa, bet manai ikdienas krūzei ir jābūt ar biezu malu. Ja krūzes sieniņas ir plānas, tad tēja sākumā ir pa karstu un tas man nepatīk.
 
Kā ir Tev?
 
Vai pamani tādas nianses un zini kā Tev patīk vislabāk?
 
Mana krūze drīzāk līdzinās māla krūzei, bet tā nav māla. Tā ir fajansa. Porcelāna ir pa smalku. Un Tev?
 
Uz manas krūzītes sāna rakstīts “Laimīgas meitenes ir visskaistākās” un uz tieši tādas pašas otras krīzītes ir “Mīli, ko dari. Dari, ko mīli”. Šīs abas ir mans mīļais pārītis šai dzīves periodā un tā nu es tās mainu pat vairākas reizes dienā.
 
Un stāsts jau nav par krūzītēm, bet par mums pašām un mūsu apzinātu izvēli būt laimīgām.
 
Mīļoju,
Inese

Atbildēt