4bdaba2efe17d1d84b9120d112c10eb5
Ineses raksti

Tie, kam der sistēma un individuālisti.

Ja runājam par pašapziņu un vēl piedevām tādā viedā nozīmē, ir vēl viena tēma, kuru nevaram apiet – un tas ir laiks un enerģija, ko veltām savam darbam.

Un te man ir sava teorija, kas balstās uz manis pašas pieredzi un novērojumiem. Ka ir cilvēki, kas kļūst stiprāki un atver savu lielo potenciālu un jaudu, darbojoties kādā sistēmā. Un ir tādi, kas ir individuālisti. Un ja ietrāpām pretējā plūsmā, tad ārkārtīgi iztukšojamies.

Nu, piemēram, es lielāko daļu savas dzīves par šādu dalījumu neko nenojautu un kā jau lielākā daļa cilvēku izvēlējos specialitāti un profesiju, izmācījos un pēc studijām sāku strādāt algotu darbu lielās valstiskās sistēmās.

Piedevām vienmēr biju gana labos amatos. Tomēr ar katru gadu jo vairāk iztukšojos un pazaudēju jebkādu gandarījumu par savu darbu un ar laiku vispār nesapratu, ko un kā tur darīt, jo neredzēju savam darbam pilnīgi nekādu jēgu. Un man blakus bija kolēģi, kas sāka no nulles un ar katru gadu kļuva pieredzējušāki, stiprāki, veidoja savas karjeras, kāpa pa amatu kāpnēm, saņēma apbalvojumus, kļuva vēl stiprāki un tagad ir visaugstākā līmeņa vadītāji un lēmēji.

No sākuma domāju, ka vienkārši viņi ir gudrāki, zinošāki, pašapzinīgāki un visnotaļ veiksmīgāki, līdz apmetot dažādas līkločus nonācu līdz Pavasara studijai un grāmatu rakstīšanai, jaunu programmu vai projektu veidošanai un apziņai – ka man vispār nav nekādu ierobežojumu, ka varu īstenot visu, kas vien ienāk prātā.

Un tad pilnīgi loģisks bija mans jautājums sev – kādēļ es nebiju tik veiksmīga ne valsts, ne starptautiskās organizācijās. Un kas notiktu, ja tādās sāktu darboties tagad.

Un tad es pēkšņi sapratu, ka ir cilvēki, kas reāli ir “sistēmu cilvēki” un viņi gūst spēku no darbošanās kopā. Tieši tad, kad viņi ir vai nu grupas daļa, vai kā skrūvīte kopējā veselumā, vai kā vadītāji vai kā līderi šai grupai, tieši tad viņi saskata savs dzīves jēgu un enerģētiski aug no šīs savas pārliecības. Tie ir politiķi, ierēdņi, konkrētu amatu veicēji struktūrvienībās. Bet ja šai pašā amatā iekļūst cilvēks, kas ir individuālais tips, tad viņu šī sistēma samaļ. Jau tā apziņa vien, ka nekas neesi bez kopējā mehānisma, vai arī, ka tas mehānisms ir daudz lielāks par tevi, vai arī ka tu neko nespēj bez šīs sistēmas utt. – viņu pilnīgi beidz nost.

Ir taču tik daudz sabiedrībā redzamu un zināmu cilvēku, kas iekļuvuši kādā sistēmā (nu piemēram, politikā) mūsu acu priekšā burtiski iznīkst.

Lūk šodien mans aicinājums Tev ir pavērot, kas Tev dod spēkus un kas atņem. Vai gūsti enerģiju ja esi liela veseluma daļa, vai tieši otrādi, kad viena pati esi veselums, kas kļūst ar katru brīdī lielāks, darbojoties individuāli.

Negribu saukt uzvārdus un piemērus, bet mani vērojumi liecina, ja iekļūstam pretējā plūsmā, mums veiksmes un spēka nav, ja esam sev saderīgajā – tad augam bez robežām.

Un nav labi vai slikti. Ir vienkārši tā, kā ir. Mums jāzina, kam esam radīti un kas mūs stiprina un audzē lielus.

Inese

Atbildēt