84e4556de2db9d0bfdb462a895dbfbee
Ineses raksti

Apzināšanās

Šodien gribu Tevi aicināt aizdomāties cik bieži diena paiet un Tev nav bijis laika piedomāt, aptvert, saprast un sajust, kas notiek un kādēļ notiek.

• Kādēļ velku šo tērpu? – Vai tādēļ, ka “neburzās”, “praktisks”, “pa rokai”, vai tieši otrādi – tādēļ ka ieklausos sevī un “šodien tā jūtos”.

• Kādēļ ēdu šo ēdienu? Vai tādēļ, ka man tieši to šobrīd gribējās, vai arī tādēļ, ka “cita nekā nav”, “šis bija jāapēd”, vai “kas patrāpījās, tas labi”.

• Kādēļ runāju vai nerunāju ar tiem vai citiem cilvēkiem. Piezvanīja, satiku vai varbūt- piedomāju, ka ļoti pati gribu viņus satikt un pati uzaicināju uz sarunu.

Mēs tik daudz lietu darām automātiski, ka šodien gribu vēl vairāk Tevi aicināt stiprināt attiecības pašai ar sevi, lai Tu ne tikai sev pajautā, bet tiešām pamani un apzinies savas izvēles.

Ticu, ka Tev būs pārsteigumu pilna diena.

Vari turpināt jautājumu un atbilžu spēli un laiku pa laikam painteresēties:
Kādēļ es šobrīd daru šo darbiņu?
Kādēļ eju turp?
Kādēļ gaidu?

Es domāju, ka biežākā atbilde, ko saņemsi būs “bet es taču nevaru to nedarīt”, “ esmu apsolījusi”, “cilvēkam taču ir pienākumi”, “man nav izvēles”, “kurš tad cits darīs, ja es nedarīšu”.

Ja Tavas atbildes galvenokārt ir tādas, kas norāda uz citu cilvēku vai apstākļu spēku Tavā dzīvē, vienkārši piefiksē to. Šodien mums ir apzināšanās diena, kad ievērojam KĀ dzīvojam.

Atklājumi var būt visdažādākie.

Mūsu šodienas uzdevums būtu pavērot cik stipri mūsu dzīvē ir apstākļi un cik mūsu pašu apzināta izvēle.

Var gadīties, ka apzinātības nav gandrīz nemaz. Un uzreiz gribu Tevi nomierināt, ka tas nekas. Tieši tādēļ jau mēs to vērojam, lai piefiksētu. Es domāju, ka līdz kādiem 34-35 gadiem mans absolūti dabiskais stāvoklis bija dzīvot bez jebkādas apzināšanās. Un pēc tam arī tas nebūt neradās vienā dienā.
Bija etaps, kad beidzot uzdrošinājos kaut ko gribēt un kaut ko mainīt. Un tad bija apmēram pus uz pusi. Cik darīju apzināti tādēļ, ka tā vēlos, un cik tādēļ ka apstākļi spiež.

Tikai tagad pārsvarā visu laiku izvēlos. Es vienkārši to reiz iemācījos.

Un to atklāju tieši tā kā to tagad stāstu Tev. Es vienu dienu visā dienas garumā sekoju līdzi, ko tieši es daru, ar ko nodarbojos un kā paiet mana diena. Tā aina bija neapskaužama, jo izrādījās, ka dienas garumā nav pilnīgi neviena notikuma, ko gribētu es pati. Tas bija pirms 15 gadiem, bet pagāja vēl vairāki gadi, līdz es iemācījos ko mainīt, līdz toreiz sāku savu laimes terapiju.

Viss sākas no apzināšanās.

Tev vienkārši ir domās “jānofotografē” sava dzīve un jāpaskatās cik daudz tajā ir Tevis pašas izdarītas izvēles. Ar laiku mēs iemācīsimies uzņemties atbildību par sevi, bet pagaidām vienkārši apskaties kā ir. Dari to ar mīļumu. Mīļām sirsnīgām acīm pavēro pati sevi un savu dzīvi.

Mīļoju, Inese

Atbildēt