3f4976d010f988b70fabccacb41afb7f
Ineses raksti

Iekšējie dialogi

Vai Tev ir bijis tā, ka domas pārņēmušas tik ļoti, ka nevar pārtraukt tās griezt uz riņķi? Un it kā jau esi piekusis un varētu beigt, bet nesaproti kā šo iekšējo radio izslēgt.

It sevišķi, ja noticis kāds attiecību pārpratums, kurā izrunāties un nolīdzināt nesaskaņas vēl nav iznācis. Un tad var sākties – gan šis pārdomu virpulis, kādēļ tā gadījies, kā arī iespējamais dialogs, lai to visu izrunātu. Un tad nu tas iet un iet uz riņķi.

Man dažreiz tādi uznāk, ja man ir sajūta, ka mani izmanto vai pat apceļ. Un pirms es attopos, ka taču es esmu saimniece savā dzīvē un es nosaku, kurš man ko var nodarīt un kurš nevar, un kad var un kad nevar – pirms es par to visu attopos atcerēties, man dažreiz paiet kaut kāds iekšējais purpināšanas laiks. Vienmēr nē. Un nu jau, pateicoties visām šīm atklāsmēm un mūsu sarunām, arvien retāk. Bet katrā ziņā man šis iekšējais kašķis ir ļoti pazīstams. Un ja tam ļaujies, tad pats paliec bez spēka.

Bet citreiz tie iekšējie dialogi ir galīgi nekaitīgi. Nu tādi apcerīgi vai varbūt drosmi dodoši. Piemēram, ja man jārunā kāds jauns temats, tad laiku pa laikam es to iepriekš izrunāju galvā. Vienīgi tas, kas nebūtu labi, ja līdz pasākuma dienai, tas grieztos pa galvu visu laiku. Tā gudrība ir iemācīties šos savus dialogus izslēgt. Tieši tāpat kā iedomājamies tos uzsākt, tā pēc tam arī izslēgt. Ja nē, tas sanāk kā ar neizslēgtu gaismu, ka skaitītājs tik griežas un griežas un beigās būs ļoti daudz jāmaksā. Abos gadījumos tas ir resursu (veltīgs) pārtēriņš, kad rezultātā ir piekusis vai nu prāts, vai elektrības ziņā – maciņš.

Šodien vari pavērot vai Tevī šādas sarunas neuzsākas un ja uzsākas, tad pajautā sev vai tiešām to gribi ntās reizes laist uz riņķi.

Un tad, ja pēkšņi ir jāaptur šīs patvaļīgās domas – tad kā to izdarīt.

Vai pārnest apziņu uz elpu. Vai sākt domāt ko citu. Vai varbūt pievērst uzmanību klusumam.
…No sākuma attālinātiem trokšņiem.
…Pēc tam savam iekšējam mieriņam.
….Pēc tam ieklausies sevī – varbūt drusku pulsē ausis, vai varbūt dzirdi savu sirdi, vai ir kāda cita sajūta vai skaņa sevī, kas kļūst intensīva.
….Pievērs tai uzmanību un ej vēl dziļāk savā mieriņā.
Tā pat nav meditācija. Tu visā piedalies, Tu vienkārši esi ar domām savā iekšpusē.

Vienkārši pavēro vai vari apturēt savus iekšējos dialogus un tos vadīt.
Tagad gribu parunāt ar gudru cilvēku (ar sevi) un tos uzsāku, un tagad tas kļūst nogurdinoši – un tos pārtraucu, ieslēdzot klusumu.

Tu esi savas dzīves saimniece un vadi visu, kas notiek. Tai skaitā virpuli galvā, kas dažbrīd grib patvaļīgi sagriezties.

Inese

Atbildēt