Atsauksmes

Manas nometnes

Autors: SANTA LĪVZINIECE

Lai arī nu jau vairākus gadus ikdienā neesmu daļa no “Pavasara studijas” ģimenes, laiks, kad man bija tā laime strādāt un radīt lieliskas lietas kopā ar Inesi, Aiju un citiem studijas cilvēkiem, vienmēr paliks man atmiņā.

Kopā esam piedzīvojuši patiešām īpašus un neaizmirstamus brīžus! Un nebūs pārspīlēts, ja teikšu – tieši nometnes ir tie notikumi, kurus atceroties, joprojām – pat pēc trim, četriem un pieciem gadiem, pārņem īpaša sajūta… Manas nometnes ir bijušas ārkārtīgi dažādas. Katrā no tām esmu jutusies atšķirīgi, katrā esmu paņēmusi priekš sevis ko pilnīgi citu. Un vienmēr nākas secināt, ka ieguvums ir atkarīgs tikai un vienīgi no mana tā brīža iekšējā stāvokļa un pretim paņemšanas kapacitātes, kas savukārt ir tieši proporcionāla iepriekš minētajam iekšējam stāvoklim J. Ir bijušas nometnes, kad burtiski lidoju un izbaudu katru mirkli. Ir bijušas reizes, kad apdaru savus tiešos darba pienākumus un nolienu istabiņā vai klīstu pa nometnes mājvietas apkārtnes parku vai mežu, lai izbaudītu iespēju pabūt vienai. Un katra no šīm reizēm ir bijusi pareiza un attiecīgajam brīdim vispiemērotākā, un – īstajā laikā. Vispār nometnes ir kaut kāds dīvains fenomens… Neskaitāmas dalībnieces man ir atzinušas, ka arī viņām katra nometne ir kā pavērsiena punkts dzīvē, kā lielāks vai mazāks, bet – pakāpiens. Vienai pēkšņi neizskaidrojamā veidā izdodas izkustināt kādu senu, gadu gaitā “sastāvējušos” un šķietami nerisināmu problēmu… Cita – tik pat neizskaidrojamā veidā vienā mirklī “noķer” tādu ticību sev un saviem spēkiem, ka, atgriežoties mājās, tiešām saņemas un – pamet nemīlamu darbu un ķeras klāt tam, pēc kā vienmēr patiesībā ilgojusies, vai izmudžinās no jebkuru dzīvesprieku nogalinošām attiecībām, vai, gluži otrādi – atbraukusi sastop mājās pavisam citādu otru pusīti… Daudz mīļāku, tuvāku un saprotamāku. Un tas notiek ne jau tāpēc, ka otrs būtu samainījies. Nē, tas notiek tāpēc, ka viņa pati ir mainījusies, kaut kādā ziņā atvērusi gan acis, gan sirdi.

Pašlaik vēl nezinu, ko meklēšu un pēc kā došos šajā nometnē… Bet zinu (no personīgās pieredzes vairāk kā 10 studijas nometnēs!), ka, tāpat kā iepriekš, tur sastapšu tieši tos cilvēkus, kuri man tai brīdī būs visvajadzīgākie, un izdzirdēšu tieši tos vārdus, kuri tai brīdī tieši man būs tie īstākie!

Meitenes, tiekamies nometnē! Ticiet man, tas ir ĪPAŠI!

Santa

Atbildēt