aleksis (89)
Žurnāls

Aleksis Daume “Nav nekā svarīgāka kā saprast Dieva nodomu”

Jaunajā “Kā darītu Mīlestība”” 4. numurā lasiet Ineses Prisjolkovas interviju ar TV raidījuma “Saknes debesīs” vadītāju Aleksi Daumi

Žurnāla šī numura tēma ir pašapziņa. Mēs par to kādu laiku jau runājam, pārsvarā ar sievietēm, un nonākam pie tā, ka sabiedrībā ārkārtīgi daudz un bieži mēs tēlojam veiksmīgus, laimīgus. Jo, ja mēs pateiksim, kā mums pa īstam klājas, tad sagaidāmas vienas vienīgas nepatikšanas. Saki, kurā vietā Tu balsti savu pašapziņu, darot tik fantastiskas lietas un esot priekšā tik dažādiem dažāda ranga un līmeņa cilvēkiem? Kur Tu iegūsti to pašapziņu?

Gudrie jau sen ir atklājuši to loģisko secību, kā tas viss notiek. Tur nav nekas tāds trakoti pārdabisks. Kad tu sakārto savu dzīvi kaut kādā drošības līmenī, tev dabīgi parādās vajadzība veidot attiecības. Tev pēkšņi parādās vajadzība ieviest draugus, komunicēt, pļāpāt, būt sabiedrībā, un, kad tas izdodas, pēkšņi tajās sarunās sāk atklāties ne tikai skaistās, bet arī nesmukās lietas.
Nesmukās lietas arī var iedalīt divos virzienos – globālās problēmas un mazas problēmas. Galvenais ir nepieļaut lielu muļķību un nesākt mainīt globālās lietas. Paņemt un sākt risināt mazās, sīkās. Kad izdodas vienu sīko atrisināt, otru, trešo un desmito, aug pašcieņas līmenis, un tev nevajag no malas kādam iestāstīt, tev nevajag kādu, kurš tev burbuļus pūš un motivē. Tāpēc es nepaļaujos uz motivācijas runām, es neticu tām. Man pēc sekundes noplok. Man labāk noder tavs risinājums, tava pieredze, kā tu kaut ko atrisināji. Vienalga, uzroc dobi mājās, nokrāso durvis, sasēj puķes. Izmet veco televizoru. Cilvēks tādā mazā veidiņā kaut ko sakārto.
Tagad ir populāra veģetatīvā distonija, par kuru visi peras pasaulē. Es neesmu ārsts un nevaru tādas diagnozes noteikt, bet parasti, ja kāds par to runā, es saku – zini ko, sāc risināt mazās lietiņas dzīvē. Es pats esmu piedzīvojis, ka naktī raujos augšā no elpas trūkuma, domāju, sirds apstāsies. Un iemesls ir tāds, ka ir sakrātas daudzas neatrisinātas lietas. Bet tās ir maziņas.
Aizej parunā ar vienu cilvēku, sakārto kaut ko vienu, izdari to, ko tu biji desmit reižu atlicis. Kad tu tā čutj, čutj padari, pašcieņa ceļas. Kad pašcieņa ir izveidojusies augstākā līmenī, var sākt sakārtot procesus, radīt sistēmas, lietu kārtību; sāk veidoties kārtība un sistemātiskums. Savu lēmumu pieņemšanas veidu var sākt sistematizēt, savu komunikācijas veidu, un pēc tam, ja tu to sakārto, pēkšņi sāk parādīties tāda milzīga interese uzzināt savu dzīves misiju, dzīves uzdevumus. Kamēr cilvēks rokas savos drošības jautājumos, viņam nekad nebūs laika to darīt. Un, ja tu to mēģināsi darīt, tas būs līdzvērtīgi kā raut zobu bez narkozes.
Sabiedrībā bieži vien tā jūtas kādi politikā vai biznesā iesaistīti cilvēki, kuriem super labi sapņi veidojas un kuri mēģina tos nodot sabiedrībai, bet sabiedrība ar savu aldziņu nav tikusi galā, un tad tas ir līdzvērtīgi kā raut ārā zobu bez narkozes. Tāpēc vajag saprast, kur mēs īsti atrodamies. Ar pašcieņu ir vienkārši. Risinām mazās lietiņas, un viņa pati atnāks. Viņai piemīt kājas. Ja šodien viņas nav, tad rīt ir visas iespējas.

Pilnu interviju lasiet žurnālā.
Foto: Dace Dansone-Deņisova
Ar Aleksi Daumi mūs gaida skaista tikšanās Pavasara studijas nometnē “Iekšiņa un āriņa”, kas norisināsies no 17.-19. maijam
Informācija par nometni mājas lapas sadaļā “NOMETNE” un
http://www.pavasarastudija.lv/2019/04/07/dalibas-maksa-nometne-un-pieteiksanas-kartiba/

Atbildēt