Inese Raksta

Paralēlās pasaules

Varētu domāt, ka šodien runāšu par kādām neredzamām būtnēm, kuras visticamāk mūs ieskauj, vai arī par kādiem no citām planētām, bet nē… Manas pārdomas ir par mums šeit pat uz Zemes. Par mums tepat Latvijā.

Tikko kā noskatījos filmu “Jelgava’94”. Es dzimusi Jelgavā un tieši tai laikā tur dzīvoju. Interesantākais tai visā, ka neko no filmā redzētā neesmu piedzīvojusi un pat redzējusi neesmu ne toreiz, ne agrāk. Vienīgais man atpazīstamais tur bija Jelgavas pils.

Un tad tā padomāju – diez cik dažāda mums šobrīd dzīvojošiem ir Rīga, Jūrmala, Jelgava vai Latvija. Mēs taču patiešām dzīvojam katrs savā pasaulē, kaut vienā laikā vienā (mazā) valstī.

Esmu dzirdējusi, ka politiķiem saka  – viņi ir atrauti no tautas un nezina kā tauta dzīvo. Es vispār nemaz neaizstāvu politiķus, bet…es tieši tāpat esmu atrauta no tautas. Un, manuprāt, arī Tu tieši tāpat esi atrauta/s no tautas. Jo..tādas vienotas, visiem vienādas platformas jau nav. Mēs katrs esam pilnīgi citā informācijas telpā. Katrs citā izpratnes līmenī. Katrs citādāk uztveram notiekošo. Katrs ejam citas mācību stundas un mums katram ir cita pieredze, caur ko uztveram pasauli.

Piemēram, mans pats mīļākais  latviešu seriāls ir “Likteņa līdumnieki”. To skatos ar bezgalīgu mīlestību un pat laimes sajūtu. Bet, kad biju uz interviju raidījumā “Monopols”, man pēkšņi tur pajautāja – vai tā nav dikti skumja un raudama filma. Un tad es pirmo reizi aizdomājos, ka varbūt tiešām. Mana māsa arī saka, ka tas ir viens raudamais gabals. Un atkal es nodomāju – mēs taču uz vienu un to pašu skatoties, redzam ko pilnīgi citu.

Tā man tagad ir jādomā cik dažādas pasaules redzam. Kāda ir mana Latvija. Un kāda ir Tava?  Vai kādi tagad ir laiki – labie vai ne tik labie, treknie vai varbūt krīze, grūtums vai vieglums? Un cik cilvēku, tik viedokļu un sajūtu. Katram sava mēraukla, ar kuru vērtējam un caur kuru skatāmies.

Un tomēr, ir kaut kas vienots. Ir kaut kas, ko visi gribam piedzīvot un uz ko tiecamies. Laimīga dzīve. Mīlestības pilnas attiecības. Iekšēja harmonija. Miers.

Tikai interesanti, ka arī tas mums katram būtu kas pilnīgi cits.

 

Bildītē: lietus un gaismas radīta māksla caur mašīnas stiklu. Dzīvē bija vēl skaistāk kā ir telefonbildē.

Atbildēt