NOMETNE

Tenerifes sajūtas

Mīļie, šeit nu būs mūsu stāsts.

Satikāmies piektdienas rītā un sākām veidot savu ģimeni uz visu brauciena laiku. Interesanti, ka es nepazinu pilnīgi nevienu tādēļ vēl jo interesantāk.

Vija ar Annu bija jau ceļojušas kopā.

Ilze ar Lāsmu sapazinās turpceļā un ceļojuma laikā bija kā labākās draudzenes.

Tomam ar Jāni izveidojās sirsnīgs tandēms, jo viņi kā stūrmanis un pilots vadāja mūs pa salu, kopā iepirkās un risināja visus organizatoriskos jautājumus.

Turpbrauciens bija samērā vienkāršs. Ja nu vienīgi tās 6 stundas nosēdēt lidmašīnā varbūt nav pats vieglākais laika pavadīšanas veids. Bet pēc tam bijām ieinteresēti, kāda būs mūsu māja. Un izrādījās, ka laba. Ka viss bija ērti. Izvietojāmies pa istabām un jau pavisam drīz devāmies uz tuvāko lielo pilsētu Las Americas.

Kāds gāja peldēties, kāds uzēst, kāds staigāt pa promenādi. Bet nu galvenais JAU bija noticis – esam klāt, ir saulains skaists laiks, +25 (brīžiem +27) grādi.

Tai vakarā mums bija iepazīšanās aplis. Sadraudzēšanās. Sapazīšanās. īsie stāsti katram par sevi un to, kādēļ katrs esam šeit, kā arī kādas gaidas katram ar šo braucienu saistās.

Plus izstāstīju par čakru enerģētiku, diagnostiku un katram uzdāvināju grāmatu “Septiņas saules”, lai nav jāpieraksta.

Nākamā dienā bija mans skaistākais brauciens uz pašu mīļāko manu vietu visā Tenerefes salā – MASCA ciemats kalnos. Šeit izrunājām par sazemējumu, par attiecībām ar mammu un tēti, par piedošanu un piedošanas palūgšanu. Par spēku un stabilitāti.

Tai dienā atklājām vienu problēmu, ka vienai no dalībniecēm ir paniskas bailes no serpentīniem. Bail tik ļoti, ka uz Teidi viņa nemaz nebrauca līdzi.

Pirmajā dienā bijām lieli malači un redzēt gribējām daudz, tādēļ vēl aizbraucām arī uz Los Gigantes ciematu, kur meitenes brauca ar kuģīti, puiši ar supu, mēs ar mammu sauļojāmies.

Otrā dienā devāmies uz Loro parku. Tas ir tāds liels zoo dārzs apvienojumā ar dzīvnieku šoviem. Dzīves filozofijas nozīmē tas man nepatīk, bet pats parks ir uztaisīts ļoti skaists un izskatās viss ļoti krāšņi.

Šai dienā vakarā runājām par sievišķību un vīrišķību. Par seksualitāti. Par vieglumu sievietēm un saņemšanos vīriešiem.

Trešā dienā ņēmām pauzi. Aizbraucām uz Las Amerikas. Šopingojām. Sauļojāmies. Padzīvojām tūristu pilsētas dzīvi.

Vakarā runājām par trešo čakru un mācījāmies savas domas izteikt otru ceļoši. Starp citu, tas mums nemaz nevedās tik viegli.

Ceturtā dienā devāmies uz vulkānu Teide. Un pa ceļam iebraucām Vilforā, kurā ir pavisam īpaša priede. Nereāli liela.

Nu un pēc tam – kāpiens Teidē.

Man jau otrā tikšanās ar Teidi beidzās ar pilnīgu bezspēku.

Šoreiz arī ar nosalšanu.

Šoreiz bezspēks vairāk tādēļ, ka bija jāpalīdz Kasparam. Viņš bija apslimis un tādēļ lielu daļu viņu nesām uz rokām.

Bet nu…alternatīva bija man palikt mājās un vispār nebraukt. Bet tad arī mamma teica, ka paliks. un tad Vija arī. Nu un tad jau beigās sanāktu, ka uz Teidi aizbrauktu tik četri cilvēki.

Tā nu tomēr sadzērāmies nurofenu un devāmies kalnos. Maziņš bija malacīts. Mēs arī.

Bet par visiem vismalacīgākais bija Jānis, jo viņš uzkāpa līdz pašai augšai.

Šai dienā runājām par MĪLESTĪBU. Un te nu mīlestības vajadzēja daudz, jo bijām nosaluši, noguruši. Bet tieši viss tas deva milzu pamatu audzēt mīlestību. Un mēs to apzināti darījām ar mīļumu katrs pret sevi un viens otru.

Piektā diena bija ļoti skaista, jo devāmies uz Guimāras piramīdām. Noskatījāmies tur filmu, noklausījāmies gidu ierakstus par vēsturi, par piramīdām, par floru un faunu. Tur izmantojām tādu jauku klausulīti, kuru var uzstellēt uz sev sapratamu svešvalodu un pēc tam staigājot pa visu to teritoriju, uzslēgt konkrēto kanālu un noklausīties informāciju. Ļoti vērtīgi.

Nu un vakarā mūsu sarunas par komunikāciju un saskarsmi. Mājas darbs bija teikt komplimentus vēl vairākas dienas uz priekšu.

Sestā diena bija brīvdiena. Atkal sauļošanās, iepirkšanās, kokčikošana un garšīga paēšana.

Vakarā runājām “kā materializēt sapņus”.

Nu un sestā diena bija mūsu noslēgums nometnei. Trīs meitenes aizbrauca ar kuģi uz citu salu (La Gomera). Mēs pārējie aizbraucām uz šopingu un sauļošanos. Kā arī sagatavoties vakara ballītei.

Tomēr izrādījās, ka atvadu balle bija vēl dienu par ātru, jo nākamā dienā, kad aizdevāmies uz lidostu, jau uzreiz mums paziņoja, ka lidojums ir aizkavēts. Iedeva kuponus ēšanai un teica, ka lidosim vēlāk.

Nu nekas. Vēl bijām optimistiski.

Taču pirmo reizi mūsu katra pieredzē piedzīvojām, ka sakāpām lidmašīnā un pēc tam vajadzēja tomēr kāpt ārā, gaidīt bagāžu un vakarā braukt uz krāšņu skaistu viesnīcu. Vakarā dzīvā mūzika. Smalki kokteiļi.

No rīta brokastīs kaviārs.

Tomēr nepatīkamu to darīja fakts, ka no rīta jāceļas dikti agri, jo reiss it kā būšo 9.00

Beigās tomēr izrādījās, ka 13.30. Tā kā ieguvām vēl papildus rītu pie okeāna.

Beigu beigās viss beidzās dikti labi.

Atgriezāmies vienu dienu vēlāk, jo..tā to bija sakārtojušas Debesis.

Laimīgi!

Atbildēt