Grozs

Inese Raksta

Tas viss notiek trīs dienās, kamēr jums neesmu neko uzrakstījusi

Vai ziniet, kādēļ rakstu jums katru dienu vairākas reizes dienā? Tādēļ, ka tad, kad nerakstu vairākas dienas, esmu galīgā samulsumā, ko izstāstīt no visa tā milzīgā, kas piedzīvots.

.

Vai to, ka vakar biju brīnišķīgā sieviešu retrītā “Mirdzi uz skatuves” un jau otro reizi eksperimentēju ar uzstāšanos ar meditatīviem dziedājumiem.

Vai to, ka aizvakar pie mums viesojās Matīsa klasesbiedrs, mākslinieks Gustavs Filipsons, kura gleznas tiek izstādītas Ņujorkā, bet pie mums viņš palīdzēja Tomam un Matīsam betonēt jaunajam centram pamatus.

Vai to, ka divas dienas iepriekš pie mums bija paraolimpieši. Bobslejists Alvils Brants un trenere Vita Kotāne. Alvils ir ratiņkrēslā un pirmo reizi saskārāmies, ka mūsu mājās nevar iekļūt bez citu palīdzības. Jaunajā centrā ir paredzēta uzbrauktuve un arī wc istaba ar plašajām durvīm un atbalstu, bet mūsu mājās nav. Par šo domāsim.

Vai par to, ka Kaspars apmaldījās Lapmežciemā un nemācēja tikt mājās. Viņam palīdzēja sirsnīga maza meitenīte, kas pienāca un jautāja “ko tu raudi?”, aizveda viņu pie pazīstama puisīša uz mājām un viņš mums piezvanīja.

Par katru no šiem notikumiem ir stāsts ar atziņām, kuru varētu aprakstīt dziļos rakstos. Katrs no tiem ir unikāla pieredze, kas mums iepriekš nav bijusi. Tas viss notiek trīs dienās, kamēr jums neesmu neko uzrakstījusi.

.

Vai varbūt izstāstīt par to, ka šā brīža vieta uz mentorprogrammu nu ir rezervēta. Vakar saņēmu vēstuli:

“….. es jūtu, ka man ļoti vajag un gribas būt Tavā mentorprogrammā 3 mēnešus. Vai ir vēl šī lieliskā iespēja?

Es vēlos sadarboties tieši ar Tevi, jo redzu, ka Tev ir sakārtotas tās jomas, kurās man ir iztrūkumi. Esmu ļoti nobriedusi strādāt cik spēka pie savas dzīves sakārtošanas, jo tā vairs nevaru turpināt…”

Tālāk ir ļoti labi sagatavota vēstule ar sešiem risināmiem jautājumiem un tūlīt sazvanīsimies ar video zvanu, lai sajūtam, vai divatā to spēsim.

.

Vēstules noslēgumā ir ārkārtīgi svarīgs teikums ar jautājumu: “…kā saglabāt virzību un neatkrist atpakaļ, kad beigsies programma?”.

Par šo es domāšu.

Man vēl nav šādas pieredzes, jo pirmās dalībnieces beigs pēc mēneša. Man ir vesels mēnesis laika izdomāt.

Skaidrs, ka trijos mēnešos es mēģinu maksimāli nodot savu pieredzi un domāšanas veidu, un noteikti, ka būsiet jau diezgan daudz iemācījušās.

Skaidrs, ka nenorausim “rokasbremzi” attiecībās un varēsim sazināties arī pēc tam. Protams, ne tik intensīvi.

Bet…var gadīties, ka pa šo laiku iešausies prātā vēl kāda doma, kā veidot klubiņu vai taisīt māsībā jaunu vilni, kurā nepieciešamības brīdī gūt atbalstu.

Mīļoju jūs.

Baudiet pirmdieniņu – brīvdieniņu.

Mums Ragaciemā līst auglīgs lietutiņš.

Tādēļ ielikšu “Ūbelīšu” bildi no vakar vakara, kad saulīte logos rotājās.

Atbildēt