Grozs

Mani sauc Inese Prisjolkova un 2009. gadā mēs kopā ar vīru Tomu radījām Pavasara studiju. Pa šo laiku iznākušas manas grāmatas “Ieelpo laimi un mīlestību”, “Ieelpo laimi un mīlestību 2”, “Mana laimes dienasgrāmata”, “Audzēt mīlestību”, “Septiņas saules”, ”100 dienas, kas mainīs pasauli”; tapuši audio CD “Afirmācijas”, “Meditācijas I”, “Meditācijas II”, “Sievišķības afirmācijas” un “Sievišķības meditācijas”, kā arī pasaku grāmata un audio CD bērniem “Laimes likumiņi”, Komunikācijas Spēle ”100 jautājumi, kas meklē atbildes” un Sarunāšanās Spēle ”ABI DIVI. 100 jautājumi attiecībām”.

Ja pāris vārdos būtu jāpasaka, kas tad notiek Pavasara studijā, tad mēs to esam nosaukuši par “laimes terapiju”.

Ar laiku gan esam sadalījuši to vairākās citās programmās – sievišķības skola, pašapziņas skola utt., bet būtībā viss tik un tā ir par un ap to, kā dzīvot laimīgu dzīvi.

Ja man tagad būtu jānoformulē kas ir laimes terapija, tad visticamāk, ka es šobrīd teiktu – tā ir atbildība pašam par savu dzīvi un vēlme ko mainīt, ja dzīve nav tāda kā gribētos.

Bet līdz šim lēmumam ir jānonāk.

Visticamāk, ka krietnu laiku pusaudžu gados, jaunībā un kāds varbūt arī pieaugušā vecumā dzīvo tādu dzīvi, kāda tā ir. Neko daudz nedomājot, neko daudz neanalizējot. Dzīvo un dzīvo. Un pret to tā faktiski neko nevar iebilst. Dzīve jau ir domāta dzīvošanai.

Bet tad atgadās kāds notikums, kas liek uzdot dzīves dziļos un nopietnos jautājumus par dzīves jēgu, par būtību, par to vai man ir jādzīvo kā es dzīvoju, vai varbūt es varu darīt savādāk. Un no kā ir atkarīgas manas dzīves kvalitātes un mana attieksme pret tām.

Un tad, kad šie jautājumi parādās, tad tā īsti no tiem aizmukt vai paslēpties vairs nevar. Tad pēkšņi saprotam, ka ir jāmeklē atbildes un jāmēģina kaut ko mainīt.

Un te nu sākās tas, ko es saucu par laimes terapiju – sākas mūsu laimes meklēšanas ceļš. Mēs jautājam, mēs lasām, mēs pētām, mēs analizējam, mēs runājam. Un tas ir labi. Arī pret šo posmu neko nevar iebilst. Šis ir laimes terapijas pats sākums, kam diezgan ātri ir jāpāriet darbībā. Nevis vairs, kad runājam par to, ko būtu labi darīt. Bet tiešām darām.

Kamēr cilvēks vēl nav laimīgs, bet gribētu tāds būt, pats svarīgākais ir neieslīgt laimes apcerēšanā vai sevis žēlošanā.
Man ļoti daudz cilvēku ir jautājuši – klau, Inese, bet kāpēc citiem laimes terapija strādā un tiešām ļauj sakārtot jomu pa jomai, bet citiem nē. Kāpēc citi var izveidot savas ģimenes, bet citi turpina būt vientuļi (kaut arī ļoti grib satikt savu īsto mīlestību). Kāpēc citi kļūst veseli un ar katru dienu jūtas labāk un labāk, bet citi tā arī nevar atvadīties no savām hroniskajām slimībām. Kāpēc citi var nopelnīt naudu, bet citi cieš trūkumu. Vārdu sakot – kāpēc kāds spēj atrast šo mieru, laimi, veselību, bagātību un mīlestību un baudīt to, bet citam nekas nesanāk?

Un ja man ir jāatbild, tad es varu ļoti konkrēti pateikt – ir atšķirība vai nu cilvēks tikai runā par laimes terapiju, vai patiešām to īsteno un dara to, ko zina, ka ir jādara.

Mana pieredze ir tāda, ka es jebkuru grāmatu, ko lasu, jebkuru metodi, kuru uzzinu un saprotu, ka tā ir vērtīga – es patiešām to pielietoju. Un tad – vai nu tas manā dzīvē un laimes terapijā iztur laika pārbaudi, vai arī nē. Svarīgi ir darīt. Svarīgi ir nepalikt runāšanas un lasīšanas līmenī.

Man ir ļoti daudz tuvu pazīstamu cilvēku, kuri tā arī nav sakārtojuši savas dzīves. Bet tā kā man viņi ir gana tuvi, lai es redzētu kas viņu dzīvēs notiek, tad varu teikt, ka nav notikusi svarīgākā pāreja – proti no lasīšanas un parunāšanas uz darīšanu.

Un nav pat tik ļoti svarīgi ar ko konkrēti sākt – kāds sāk ar sportu, ar vingrošanu, ar būšanu svaigā gaisā, kāds sāk ar mājas kopšanu un enerģijas atjaunošanu, kāds sāk ar pirtīm, attīrīšanās kūrēm un rituāliem, kāds ar pareiza režīma ievērošanu saskaņā ar Dabu, kāds ar ēšanas paradumu maiņu, kāds ar atbrīvošanos no kādas atkarības utt. Būtiski ir izlemt un sākt. Mainīt kaut ko no veciem paradumiem uz jauniem.

Ir jāatceras, ka ar veciem paradumiem pie jauniem rezultātiem tik nevar.

Tātad – ja līdz šim cēlies 8.00, tad izlem no rītdienas celties 7.00 un šo vienu stundu veltīt sev.
Ja līdz šim brokastu traukus atstāji nemazgātus, tad no rītdienas vienmēr tos nomazgā.
Ja līdz šim kavēji darbu kādas 5-10 minūtes, tad no rītdienas atnāc bez piecpadsmit.
Ja līdz šim gāji tikai karstā dušā, tad no rītdienas paprovē kontrastdušu.

Svarīgi ir izdarīt šo pirmo soli. Svarīgi ir sākt pielietot kaut ko no tā, ko lasām, zinām un ko uzskatām par vērtīgu. Un tad, kad šis pirmais solis jau ir kļuvis par mūsu dzīves sastāvdaļu, tad iesākam atkal kādu jaunu paradumu, un pēc tam atkal kādu. Tikai neatmetam tos iepriekšējos. Un tā mūsu dzīve lēnām sāk mainīties. Enerģija mainās, attieksme mainās, domas mainās.

Kaut vai sāc rakstīt laimes dienasgrāmatu. Jau tas vien būs kas jauns Tavā dzīvē. Jau tas vien ko sāks mainīt.

Un vēl – neizstiep šo vienu pirmo soli pārāk ilgi. Liec otro. Un trešo. Un ej uz priekšu.

Es par sevi varu pateikt, ka man pārmaiņas dzīvē notika ļoti strauji un ātri.

Kāpēc?

Tādēļ, ka es patiešām visu darīju uzreiz. Es uzreiz mainīju desmitiem savu paradumu. Es uzreiz mainīju ļoti lielu daļu savas enerģētikas. Vai tā vajag un vai tā ir labi? Es nezinu. Es tā izdarīju un man bija labi. Viss atkarīgs no cilvēka, no temperamenta, no gribasspēka. Var darīt lēnītēm un var darīt ātri. Bet svarīgākais šai visā ir uzņemties atbildību, izlemt un tiešām darīt. Pēc tam atkal – uzņemties atbildību par to, ko esi izlēmis un par to, ko dari, un turpināt. Un tā visu laiku. Un tikai tā var kļūt par savas dzīves autoru. Un tikai tā var likt lietā augstāko no balvām, ko Dievs mums ir piešķīris – Brīvu gribu.

Mēs varam šodien izvēlēties – mīlēt vai nē, pievērsties Dievam vai nē, būt labiem vai nē, darīt vai nedarīt, būt atbildīgiem vai nē. Un neviens jau nepārmetīs. Tikai no tā būs atkarīga mūsu dzīve un mūsu laime.

Uz tikšanos PAVASARA STUDIJĀ!

Ar mīļumu,

Inese