5ad71ab1fb5dd312f8a722f350c2e364

Es agrāk mēdzu domāt – kas labāk – trenēt talantus vai izskaust trūkumus?

Man liekas, trūkumi jānolīdzina līdz tādam līmenim, ka tie netraucē dzīvot, tas ir, jāspēj tos gan apzināties (zināt kuri tie ir), gan nekrist panikā katru reizi, kad ar tiem darīšana. Bet pēc tam – ”visu banku jāliek” uz talantiem.

Šo savu uzstādījumu vienmēr atceros, kad jāizdara izvēle starp spēku tērēšanu tam, kas ir grūts un nedodas tik labi, un to, kas padodas tīri labi, kaut arī tajā jāieguldās.

Un tā, šajā sakarā nesen iedomājos par tādiem diviem poliem, kā pagātne un nākotne. Cik viegli ir pievērsties nākotnei, ja nodarbojies ar spēku ieguldīšanu pagātnē? Tas ir tas pats, kas – cik viegli attīstīt talantu, kad noņemies ar trūkumu revidēšanu?

Bija laiks, kad es, pieredzes un gan jau arī pašapziņas trūkuma dēļ, daudz laika pavadīju meklējot cēloņus dažādiem notikumiem pagātnē. Par tiem domājot, apcerot, atceroties detaļas. Man bija pilnīgi skaidrs, ka pagātni ir jāatlaiž, lai es savu enerģiju varētu veltīt šodienai un nākotnei, tikai nelaime bija tajā, ka es to nepareizi darīju – domāju, ka, rokoties pa to un meklējot vainīgos, es to arī risinu. Ka atrodot vainīgo, es varēšu doties tālāk. Ka saprotot, kāpēc tā vai cita situācija radās, es zināšu, kā tās neradīt turpmāk un pagātne mani netraucēs.

Tomēr, gāja laiks un es sapratu teiciena ”jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas” nozīmi. Tas nozīmēja, ka es brienu pa saviem pārdzīvojumiem, notikumiem pagātnē arvien dziļāk un neko nerisinu, tikai padaru vēl sarežģītāku.

Tagad varu teikt, atrodot īsto izpratni par lietu kārtību, jēgu un spēju paskatīties uz visu no plašākiem apziņas apvāršņiem, domas par pagātni vairs neaizņem teju ne cik vietas. Un tā ir interesanta sajūta, pie tās ir pat mazliet jāpierod. Tas ir kā atdot naudas parādu un saprast, ka pēkšņi ir vairāk naudas.Un ja šo iemācās, tad arī šodienas pieredze vairs nevar kļūt par rītdienas ”pagātni, kas jāatlaiž”, jo būsim sapratuši, kā to vairs neveidot tādu.

Un tagad es varu ”visu banku likt” uz nākotni. Un dažreiz pat noveicas un kādas situācijas kontekstā izdodas ieraudzīt, ka kādas no pagātnes neveiksmēm bija iemesls šodienas kādai no lielajām veiksmēm.

Šajā seminārā izskatām fundamentālas lietas, izskaidrojot un nevienā brīdī neliekot just pārmetumu vai kritiku, ja nu Tu iedomājies, ka tāda pagātne kā Tev jau nav nevienam vai to neviens nesapratīs. Viss seminārs ”Kā atlaist pagātnes aizvainojumus” balstīts konkrētās tehnikās un izteiksmīgos pieredzes stāstos.


SEMINĀRS ”Kā atlaist pagātnes aizvainojumus” 

Lektore: INESE PRISJOLKOVA

Norises laiks: KALENDĀRĀ

Norises vieta: Pavasara studijas telpas Rīgā, Pērnavas ielā 19-315

Jautājumu gadījumā: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714

Pieteikuma forma
*
*
*