Prieks.

Šis ir Brīvas gribas Visums – Tev tikai jāzina, ko Tu gribi, un atbilstoši tam, jāizdara savas izvēles.

Bet šodien es gribu iet vēl tālāk un aicināt Tevi visu dienu izvēlēties darīt to, kas Tev sagādā prieku. Vienkārši pavēro no tā, kas apkārt notiek – kas Tev sagādā prieku?! Un darīt tieši to.

Mēs, pieaugušie, tik bieži sev liedzam prieku, ka var mūs pilnīgi apbrīnot. Es tikko kā beidzu rakstīt grāmatu “Mammīt, kāpēc tā?” un laiku pa laikam man šie dialogi domās turpinās. Es vēl arvien dzirdu no Debesīm jautājumus un vēl arvien uz tiem domās atbildu. Un viens no tādiem pilnīgi neatbildāmajiem jautājumiem ir “kādēļ cilvēki izvēlas darīt un domāt to, kas viņiem nepatīk, nevis to, kas viņus dara priecīgus un laimīgus?”.

Es pati savā dzīvē jau kādu laiku sev uzjautāju – par ko tev šobrīd būtu prieks? Ko tu gribētu darīt tādu, kas sagādātu tev prieku?

Un sākumā pat bija grūti atbildēt. Man kā maza bērna mammai gandrīz vai vienīgā atbilde visu laiku skanēja “izgulēties, atpūsties…”.

Bet es šo spēli ar sevi turpinu un gandrīz vai nu jau katru mīļu brīdi sev jautāju – bet kas tev tieši šobrīd sagādātu prieku?

Un tagad es gribu pajautās Tev – kas Tev šobrīd sagādātu prieku? Ko Tu labprāt darītu?

Tā kā mēs jau iepriekš runājām par izvēli un par to, ka vajadzētu mazināt apstākļu un citu cilvēku ietekmi mūsu dzīvē, tad šodien būtu brīnišķīgā iespēja – pārņemt grožus savās rokās un turpmāk izvēlēties darīt to, kas sagādā prieku.

Ja uzreiz pilnīgi visu tā izmainīt nevar, tas nekas. Galvenais ir sev to atgādināt un censties arvien vairāk un vairāk vairot to, kas sagādā prieku.

Un pēc kāda laiciņa paprovē šīs spēles nākamo pakāpi – izdarīt ar prieku to, ko iepriekš uzskatīji par pienākumu.

Piemēram, izmazgāt māju ar prieku. Izgludināt veļu ar prieku.

Atceros, vienā seminārā dalībniece stāstīja, kā viņa sapucējusies skaistos svārkos, uzlikusi brīnišķīgu mūziku, uzlikusi puķu stīpiņu matos un ar glāzi vīna pa rokai ….. gludinājusi veļu. Viņa to atstāstīja tik tēlaini, tik garšīgi, tik mīloši, ka bija pilnīgi skaidrs – tas bija prieka pilns notikums, kas viņas mīlestības telpu tikai un vienīgi vairoja.

Ja gribam iemācīties mīlēt sevi, mums jāiemācās pret sevi izturēties ar mīļumu. Nevis piespiest sevi izpildīt pienākumus, bet gan iepriecināt un samīļot sevi un padarīt to notikumu tik īpašu, ka pašai prieks un sajūsma gan par to, ko dari, gan par to kā dari, gan par padarīto, gan par nodzīvoto dienu.
Un ja tā būs, tad mīlestība Tevī un ap Tevi tikai un vienīgi vairosies.

Inese