Laimes Terapijas vecākā māsa
Cik ilgi jūs esat pazīstami ar pozitīvo domāšanu un cik ilgi jau esat apzinātā personības attīstības posmā?
Pastāstīšu par vienu bedri, kuru redzu šai sakarā.
Pozitīvā attieksme un pateicība par to, kas mums jau ir, dažkārt (īstenībā diezgan bieži) mazina attīstību, ja tālāk neko neturpina.
Tas ir kā cālītis olas čaumalas iekšpusē sev saka – “te ir tik labi”, “esmu pateicīgs par to, kas ir”, “laimīgs ir nevis tas, kam daudz, bet kam pietiek” – un nešķiļas.
Viņš tup savā čamaliņā un domā, ka šī ir tā īstā dzīve. Un nešķiļas. Turpina skaitīt afirmācijas par to, cik jauka ir olas čaumala no iekšpuses.
Viņš nekļūst par cālīti un pēc tam vistiņu vai gailīti, jo turpina sēdēt oliņā un baidīties no pasaules.
Piedevām pats uzskata, ke ne no kā nebaidās. Ka ir “pieņēmis” visu. Izstrādājis visu. Ka ir laimīgs oliņā.
Bet to, ka daba ir paredzējusi evolūciju un pāreju no oliņas par cālīti, no cālīša par vistu vai gaili – to mēģina ignorēt. Un arvien spraigāk skaita pateicības.
Šī ir pēdējo laiku tendence, kuru redzu arī starp savām mentora programmas dalībniecēm.
Un tad man jākļūst uz mirkli par kādu īpašu dabas spēku un jāsilda vai jāpatricina olas čaumala, lai ienāk prātā šķilties, lai ieraudzītu pasauli.
Vēl viena nianse, ka dažkārt tās neērtības un sajūta, ka no visām pusēm žmiedz un spiež, ir nevis no ļoti lielas garīgas augšanas un attīstības, bet gan dēļ tā, ka olas čaumalā ir pa maz vietas. Ir sen jau pienācis laiks šķilties un “izstaipīt kājas un izplest spārnus”.
Man pašai tā ir.
Es pati biju aizsēdējusies laimes terapijā 15gadus.
Un priecājos, ka ir radusies Mentora programma, kas mani uznes uz cita viļņa.
Ja jums liekas, ka izairēt savu laivu ir grūti, tad man dažkārt ar deviņām…nu jau desmit … tieši tāpat ir milzīga izaugsme. Mana spēka izaugsme, gan emocionālā, mentālā, fiziskā (man tās ir ļoti garas stundas individuālās sarunās), gan garīgā nozīmē.
Man ir jauna profesionālā dzīve, kas sākusies tikko. Varu izplest spārnus, jo tikku ārā no čaumalas, kur tā neērtība un šķilšanās arī bija pusotru gadu.
Man šis viss tikai tagad uzņem jaudu.
Ja gribi, pievienojies Mentora programmai tagad. Ir viena vieta palikusi pa 750eur uz trīs mēnešiem, bet jau nākamā būs par 1000eur.
Tā vienkārši būs. Tas ir tā vērts. Es redzu, ko tas maina cilvēku dzīvēs un kāds man ir jāiegulda resurss, lai to izdarītu. Cena vēl tikai augs. Visi, kas tagad noraģē un paspēj ir malači, jo pēc tam būs dārgāk.
Lai gan…maksāt jau ir jauki.
Es visu savu eneģiju izkustināju, jo samaksāju tūkstoti par kursiem reel veidošanā un pustūksti par neirografiku. Atļāvos sev un dzīve dod atpakaļ – gan naudu, gan enerģiju.
Gandrīz vai ar katru no mentora programmas dalībniecēm uzliekam mērķi arī vairākkāršot ieņēmumus. Arī tur ir kaut kāda oliņas iekšpusīte, kurā meditējam un iestāstām sev, cik ir labi.
Ja gribi pieteikties, raksti man uz epastu ineseprisjolkova@gmail.com ar atzīmi “Mentora programma 750” un sazvanīsimies ar video zvanu, lai saprastu, vai varu Tevi uzņemt un vai Tu izvēlies mani.
Kuros gadījumos neņemu?
Ja jūtu, ka cilvēks nav gatavs ieguldīties.
Ņemu tikai tad, ja saskatu, ka rezultāts būs.
Ja Tu paņemtu savas bērnības bildīti un ieskatītos mazajam bērniņam acīs, sajustu, cik ļoti viņu mīli, vai varētu viņam nodarīt pāri?
Mēs bieži vien iekšēji (vai ārēji) pārmetam saviem vecākiem, ka viņi nav ieklausījušies, viņi nav jautājuši “kā tu jūties?”, viņi nav pamanījuši, ka bērnam vajag uzmanību vai iedrošinājumu, bet….
Vai tam mazajam bērniņam mūsos, kurš tai bildītē ir maziņš, bet dziļumā mūsos ir tas pats “es” – vai Tu viņu jūti? vai dod uzmanību?
Tad, kad Tu sevi kritizē, nenovērtē, vai liec darīt pāri spēkiem. Tas ir viņš – no šīs bildītes, kuru apbižo.
Saka – visas problēmas un šķēršļi mūsu dzīvē nāk no bērnības. No traumām, ka toreiz bijām mazi un visa pasaule liela.
Ja burtiskā nozīmē, tad salīdzinoši ar Zemeslodi mēs vēl arvien ķermeniski esam mazi. Ja salīdzina ar Visumu tad proporcija vēl lielāka. BET….kad kļūsti pieaugušais (ja kļūsti), tad vienā mirklī vari nolemt vairs nedarīt sev pāri un saudzēt to mazo, kas par lielu aug.
Mums ir desmit dalībnieces mentora programmā un katrai individuāli mēs sākam ar šo. Saskatīt, kā es katru dienu daru sev pāri un katru dienu lieku sev sprunguļus spieķos ceļā uz saviem sapņiem un mērķiem.
Ar kritizēšanu, ar nesaņemšanos vai ar pārāk lielu sevis dzīšanu (te ir katrai savs), ar neticēšanu, ar noniecināšanu, ar ieraušanos sevī, ar palikšanu ēnā, ar savas ēnas neredzēšanu un tēlošanu….
Es te varētu rakstīt un rakstīt, bet rezultātā ir cilvēka dzīve, kura varētu būt briljanta mirdzoša.
Mīļie, ir vēl viena vieta, uz kuru varat pieteikties par 750eur uz trīs mēnešiem. Bija divas vietiņas, pirmo sestdien aizņēma.
Lai pieteiktos, ir
- jāizlemj, ka gribu daudz labāk, kā ir tagad. Par to, ko tieši precīzi gribi, mēs izrunāsim jau pirmajā video sarunā.
- jāuzticās un jāļaujas man, ka no malas un no savas pieredzes un izglītības es redzu ceļu. Nav jēgas pieteikties un cīnīties par to, ka “tā daru jau līdz šim”, vai ka “es jau zinu, kā jādara”. (ar to, ko Tu zini, Tu esi tieši tur, kur esi. Pateicies par to. Samīļo sevi. Bet ja jūties iesprūdusi, tātad vajag ko tālāk un varbūt pilnīgi citu).
- Jādara. (Es ļoti ātri pamanu, ja laivā airēju viena. Esmu jau to vairākām dalībniecēm teikusi. Nav mans uzdevums izairēt Tavu laivu. Mans uzdevums ir Tev palīdzēt. Varu iestumt, varu pateikt kā, varu iekāpt uz brīdi Tavā laivā pie airiem, bet nevaru airēt Tavā vietā.) Mums ir mājasdarbi. No sazvanīšanos uz sazvanīšanos ir konkrētas lietas, gan par jušanos, gan būšanu resursā, gan konkrēti – ko tieši izdarīt.
Vai tas ir grūti?
Es teiktu viegli. Tas ir pat laimīgi, ka kāds Tev dod 100% uzmanību un palīdz sakārtot dzīvi.
Mentors ir kā vecāks, kā pieaugušais, kas palīdz Tev, ja esi iekļuvis bērna sajūtā, ka nesaproti, ko tālāk darīt. Pieaugušais, kas palīdz kļūt par pieaugušo.
Vēl ir tā, ka Mentora programmā vairs neesmu tik ļoti “utji-putji” kā laimes terapijā. Laimes terapija ir absolūti dziedinoša, atjaunojoša un paijājoša. Lai vai ko darījām, tikai mīļi un tik, cik ir ērti un cik esi gatava.
Mentora programma ir laimes terapijas vecākā māsa, kas rāda ceļu caur diskomfortu uz komfortu.
Uzrakstīšu vēl otru rakstu, lai izstāstītu vēl vienu “klupakmeni”, kuru esmu pamanījusi.
Ja vēlies pieteikties, RAKSTI ineseprisjolkova@gmail.com ar atzīmi “Mentora programma 750”.
Bildītē: Aizkavējies ziemassvētku kaktusa ziediņš. Tas ar bija drusku aizmeditējies, kad visi ziedēja kā kupena.