Tu otram vari palīdzēt tikai tad, kad esi došanas režīmā
Es jums izstāstīšu par to mentorēšanu grupu vadītājiem, koučiem, terapeitiem, mentoriem, pavadoņiem.
Faktiski daudzus gadus atpakaļ man ir bijušas lektoru grupas. Bet toreiz mēs runājām par to kā vadīt laimes terapiju. Man vienmēr ir bijusi vēlme būt “vadītājai vadītājiem” vai “mentorei mentoriem”. Tie ir tikai nosaukumi. Bet īstenībā – man ir tik liela pieredze grupu vadīšanā, plus esmu taču pedagogs – man patīk nodot šīs savas zināšanas tālāk.
Un tagad ir tik daudz mācību, terapiju un transformāciju programmu un vadītāju. Un tas ir lieliski. Es gribu sapulcināt šos vadītājus un dot viņiem spārnus.
Man nu jau ir tik gara dzīves pieredze un studijas pieredze. Kā nesen vienā sarunā dzirdēju “tu jau biji tad, kad vēl neviena nebija”. Sasmējāmies, ka jā – gandrīz tā.
Piedevām – cauri gadiem ar ļoti veiksmīgu ceļu, labiem produktiem un programmām.
Manas atziņas:
Tu otram cilvēkam vari palīdzēt tikai tad, kad esi došanas režīmā. Kad vienkārši no sirds iejūties viņa lomā, pieslēdzies viņa laukam, atpazīsti, kas tās ir par programmām, kas viņu tagad rausta. Kas tās ir par izdomātām pārliecībām, kas viņu nelaiž uz priekšu.
Pieslēdzies, sajūti un nosauc tās vārdā.
Izdosies, ja tev un viņam ir patiesa vēlme palīdzēt izairēt.
Man blakus ir Toms.
Īstenībā airēšanas piemērs šai mentoru kontekstā ir tieši no viņa. Mūsmājās bieži runā par airēšanu, jo Toms ir trenējies un bijis ilgus gadus airētāju saimē. Ir vēl tagad.
Airēšanā ir svarīgs gan aizairētājs (kas dod ritmu), gan spēks, gan komandas gars, gan tehnika, gan fiziskā sagatavotība, gan treneris.
Mēs bieži vien ļoti daudz darām vieni paši. Mēs pārsēžamies no viena krēsliņa otrā un esam gan aizairētājs, gan treneris, gan komanda. Viens pats.
Es arī tā darīju.
Man tagad drusku sevis žēl (muļķīgs vārds).
Ja es sāktu no jauna savu Pavasara studiju, es noteikti aicinātu mentorus, es pirktu pieredzes un sadarbības un būtu ļoti tuvu kopā ar cilvēkiem, kas tai brīdī jau sasnieguši to, uz ko es eju.
Es jau tā intuitīvi esmu izdarījusi ļoti daudz pareizi un gudri. Dažkārt atskatoties brīnos, kā es to varēju iedomāties vai zināt.
Bet tomēr bija arī iešana pa riņķi. Un bērnu dzimšanas laikā es vispār palaidu garām veselu paaudžu un paradigmas maiņu, kad nomainījās kārtība un soc tīkli kļuva galvenie šai manā jomā.
Latviešiem vispār ir ļoti izteikti būt Saulcerītēm stikla kalnā. Mēs esam gatavas skaisti gulēt, lai taču viss kaut kā pats atrisinās. Mēs sevi apmānām, ka tā ir ļaušanās. Ka tagad meditējam. Ka nav īstais laiks. Ka “man tā liek”. Vai “mani šobrīd nelaiž uz priekšu”.
Mēs izdomājam mistiskus spēkus, kas it kā var laist un var nelaist.
Debesis vienmēr saka “Jā!”.
Ja guli – Tev palīdzēs gulēt.
Ja celies – tad celties.
Es esmu par celšanos un par būšanu jaudīgiem. Un lielākā bauda ir palīdzēt tiem, kas dara.
Mēs ar Tomu esam gatavi palīdzēt.
Ja gribi pieteikties uz programmu “Mentori mentoriem” sūti ziņu man uz epastu ineseprisjolkova@gmail.com un sarunāsim video zvanu. Izrunāsim Tavu situāciju, iedošu savu rezultātu un izlemsim, vai varam sadarboties un vai Tev ir jēga stāties grupā. Piesakies tagad. Grupa sāksies 8.aprīlī.
Bildīte Pirms diviem gadiem, kad pirmo reizi bijā Dubajā.