Kad 100% izdodas iecerētais?

Vai zini, kādēļ cilvēkiem nenotiek tas, par ko viņi sapņo? Nevar sasniegt mērķus un dzīvot tā, kā vēlas?

Tādēļ, ka viņi nav pieņēmuši lēmumu to darīt.

Un mums pašiem – tajās jomās, kurās nenotiek tas, ko vēlamies, mēs neesam pieņēmuši lēmumu to sakārtot.

Vēl vairāk – mēs esam pieņēmuši lēmumu atstāt visu kā ir.

Šo ir vērts saprast.

Atkārtošu vēlreiz, lai ieklausāmies.

Tai brīdī, kad Tu nepieņem lēmumu izmainīt situāciju, Tu esi pieņēmusi vai pieņēmis lēmumu, lai Tavā dzīvē paliek tā, kā tagad ir.

Mentorprogrammā man 11 dalībnieces, ar kurām man ir ļoti ciešs kontakts. Būtībā es kādos brīžos iejūtos, ka esmu viņa. Man ir jāsajūt, kas notiek – kādēļ prokrastinēju, vai kādēļ šaubos, vai kādēļ esmu skaudīga, vai kādēļ nevaru saņemties… Un nevis es burtiskā nozīmē, bet es kā viņa.

Lielākā daļa gadījumu, ka neesmu pieņēmusi lēmumu.

Vakar sazvanāmies ar vienu no dalībniecēm. Viņa nedēļas laikā ir notievējusi 6kg, pieteikusies braukšanas nodarbībām, lai atgūtu auto braukšanas prasmi, kaut tiesības ir. Un jau trešajā nodarbībā mums abi mērķi, dēļ kā viņa pie manis nāca, ir izpildīti.

Jā, protams, gan to tievēšanu vajadzēs turpināt, gan to braukšanu līdz galam tiešām apgūt. Bet… svarīgākais bija lēmums. SĀKT. Uzsākt darīt ar pārliecību par rezultātu.

Kas ir Tavi neizdarītie lēmumi?

Paskaties uz kādu no savām nesakārtotām dzīves jomām, un izdari lēmumu to sakārtot.

Vienkārši nolem un pēc tam izdomāsi kā.

Problēma tā, ka cilvēki mēģina pieņemt lēmumus ar prātu. Pa priekšu izdomāt visus par un pret, tad iesprūst šķēršļu un grūtību daļā, nobīstas un tā arī to lēmumu nepieņem.

Man viss ir otrādi.

Es PIEŅEMU LĒMUMU, un pēc tam sāku domāt kā to vispār var izdarīt.

Bet man jau vairs nav variantu neizdarīt. Esmu pieņēmusi lēmumu. Un tagad smadzenēm ir jauns izaicinājums izdomāt kā.

Kāpēc es varu notievēt “brīvajā kritienā” uz tik, cik vēlos. Kāpēc es varu pēc tam šo svaru uzturēt gadu gadiem.

Kāpēc varu uzrakstīt grāmatas. Kāpēc varu nopelnīt tik, cik nepieciešams, vai tik, cik izdomāju.

Tādēļ, ka ir lēmums.

Es izlemju un daru.

Lēmums dod pārliecību.

Lēmums dod fokusu.

Lēmums dod stabilitāti, ka tā vienkārši būs.

Debesis vienmēr saka “Jā!”.

Augstākiem spēkiem ir daudz vieglāk atbalstīt Tevi tad, kad Tev ir kāda skaidrība, ko dari un radi.

……………………………………………………

Kādēļ tik svarīgs ir LĒMUMS.

Tādēļ, ka lielākā mūsu daļa ir zemapziņa.

Apziņa apmēram 5% un zemapziņa 95%.

Toties ir viena laba ziņa. Zemazpiņa klausa apziņu.

Piemēram, ja Tu izlem pacelt roku – Tu no smadzenēm dod signālu ķermenim un tas neprotestējot paceļ roku.

Vai piemēram – elpošana.

Ķermenis elpo visu laiku zemapziņas (instinktu) vadīts. Un pēkšņi apziņai ienāk prātā vadīt elpu. Ķermenis uzreiz klausīs. Viens, divi, trīs – ieelpa. Četri, pieci seši – izelpa. Klausīs noteikti.

Lūk, tieši tādēļ, ka zemapziņa apziņai klausa, mums jāzina, kur visu šo milzīgo zemapziņu vadām.

Tādēļ ir vajadzīgs LĒMUMS.

Tādēļ ir labi to pateikt skaļi.

Vai otrs variants – pievērt acis un pateikt pie sevis, bet to izdarīt tik konkrēti, ka nav šaubu, ka tā tas ir.

Zemapziņa klausa komandām.

Lēmums ir komanda.

Pēc tam smadzenes tam pakārtosies un apziņa un zemapziņa darbosies rokrokā, pakārtoti šim lēmumam.

Piemēram – kā es sen senos laikos izlēmu “būt laimīga”. Un pēc tam ar “atceries, atceries” uzvaktēju, lai šo solījumu pildu.

Tā izlēmu – ka veidošu ģimeni un būšu laimīga kā sieviete – ar mīļoto vīru, ar bērniem, suni, māju un džipu.

Es to izlēmu laikā, kad dzīvoju viena un knapi kāpu ārā no savas dzīves dziļākās bedres.

Tā mēs izlēmām celt māju. Un pēc tam domāt, kur ņemt naudu un resursus, lai tas notiktu.

Tagad šai mājā mēs dzīvojam jau 5 gadus un jūs pie mums braucat ciemos.

Bet vēl – šādi var izlemt sev nedarīt pāri, vai nosauksim gaišāk “sevi mīlēt” un būt resursā.

Izlem.

Cilvēki, kas piesakās manai mentorprogrammai ir izlēmuši. Pieņēmuši lēmumu sakārtot kādu konkrētu jautājumu savā dzīvē. Malači. Super cieņa par to.

Es pirms tam izlēmu šādu mentora programmu veidot.

Izlēmu, kaut sākumā vispār nesapratu, kas tas ir un kā to darīt.

Dzīve visu parāda priekšā. Es nedodu sev nekādas atlaides. Ja ko nezināšu, vienmēr var izzināt.

Esmu izlēmusi būt izcila mentore un nevis Ego līmenī, bet gan ar sirdi. Ar visu savu būtību, lai cilvēkiem palīdzētu sasniegt mērķus un piepildīt sapņus.

Ego nolieku malā. Izkūstu cilvēkā. Bišķi sanāk tāds “ho’oponopono”.

Man ir tik liela pieredze, ko dot, un Debesu vadība, kuru jūtu.

Man ļoti patīk šo darīt. Kaut kā dzīvei radusies jauna jēga.

Un tas sākās ar lēmumu.