Katru dzīves satricinājumu var pārvērst spēkā
Man vakar tika nobloķēta pieeju savam bankas kontam, internetbankai un firmas kontiem.
O, cik dīvaina sajūta.
Piebildīšu, ka man ir nauda tikai vienā šai bankā un arī studijai ir tikai šie konti.
Mistiska sajūta.
Ir pēc deviņiem vakarā. Zvanu uz banku, bet nu…viņi saka, ka var pierakstīties uz filiāli vai kaut ko precizēt no rīta.
Izeju caur visu emociju gammu. Dusmas ir pirmās, pēc tam nāk nevarības sajūta, tad nāk klāt kaut kāds mikslis ar nesaprašanu un saprašanu, analizēšanu, bet nu….jau desmit vakarā…būtu jātaisās gulēt.
Naktī no kaut kā pamostos. Šo atceros un atkal nepatīkami.
Nekas izguļu labi.
Un no rīta atceros par lēmumu.
Par LĒMUMU, ko rakstīju jums iepriekš. Ka mēs paši nolemjam, kā dzīvosim un kā būs.
Atgādinu sev, ka šī ir mana realitāte. Šis viss ir dots, lai darītu mani modrāku, stiprāku, gudrāku, lielāku. Mēģinu sevi koučot un mentorēt.
Domāju, ko es teiktu kā mentore citiem.
Nu…visticamāk – lai saglabājam mieru. Lai esam lielāki par situāciju. Atgādinātu par elpošanu.
No rīta zvanu uz banku un uzvelkos vēlreiz. Viņi neko nevarot palīdzēt, esot jāpiesakās uz kādu no filiālēm un viņi manā situācijā var piedāvāt Tukumā pirmdien.
Esmu šokā, jo pa to laiku neredzu nevienu ienākošo maksājumu studijas kontā un nevaru lietot savu naudu.
Prasu kādu citu risinājumu, līdz nonākam, ka tagad uzreiz var triekties uz Vecrīgu.
Ok. Atceļu konsultācijas. Bērnu palaižam ar skolotāju uz skolu. Paši mašīnā un visu ceļu runājam – kas par lietu.
Es, protams, nojaušu. Vakar mēģināju apmaksāt vienu kursu, kas man vairākkārt neizdevās. Kursa vadītāji dzīvo Dubajā, konts caur Ameriku. Vārdu sakot…viss sarežģīti un banka man to neļauj izdarīt.
Vēl nodomāju, ka nepatīk, ka ar savu naudu nevaru rīkoties pēc patikas.
Atkal dusmas.
(pēc ajūrvēdas esmu Pita, dusmas ir mana jaudīgākā un pirmā emocija vienmēr).
Labi, ka trāpās ļoti jaukas meitenes, kuras ir bezgala cilvēcīgas. Es izstāstu savu sašutumu, viņas skatās kontu – meklē dēļ kā tas noticis.
Izrādās, ka šobrīd masveidā uzdarbojas krāpnieki, kas izsūta cilvēkiem linkus uz kriptovalūtas aplikācijām, lai viņi tur skaita naudu.
Manā gadījumā ir izmantotas tieši šādas aplikācijas, kuras banka nepieļauj.
Nu…es tīru sirdsapziņu saku, ka man nav ne jausmas. Kādu linku man atsūta, uz tādu maksāju.
Bet nu…viņi saka, ka klientu drošība pirmā vietā un viņi nevar ļaut, ka kaut kur tur maksāju.
Un tālāk notiek tas, ko mācu un stāstu savā mentora programmā – dabū no šīs situācijas spēku.
Kas ir bezgala labs un vērtīgs, kas ar tevi te notika.
Es dabūju.
Es sapratu, ka kaut man arī ir samulsums un nepatika, ka mani ierobežo, es tomēr eju iekšā situācijā un mierīgu sirdi ar savu lēmumu visu atrisinu.
Ka sistēma var būt arī laba un sargājoša
nākamais vērtīgais, ka Toms ir man līdzās, kas visu laiku atved mani spēkā. Viņš kā vienmēr simboliski sasauc pulkus, kas mani apsargā. Viņš pats ir šie sargu pulki. (kas atcerieties manu stāstu par Īves koku un sargiem ap to – es biju Īves koks un Toms visi tie pulki).
Trešais vērtīgais – ka pilnībā nomierinājos un iegāju paļāvībā par tā kursa samaksāšanu vai nesamaksāšanu. Ja būs cits veids kā samāksāt – tikšu. Ja nebūs – tātad esmu gana jaudīga bez tā.
Vēl ir dažas atziņas, ka jāatver vēl kāds konts citā bankā. Ka nauda jāsadala, kā saka “visas olas nav jātur vienā groziņā”.
Vēl izdomājām, ka Toms dibinās sev jaunu uzņēmumu.
Vēl, ka mēs taisīsim citas lielas pārmaiņas, kas uz šo vairs neattiecas.
Bet ar to gribēju teikt, ka katru dzīves satricinājumu var pārvērst spēkā, ja laikus atgūsti līdzsvaru un sāc sērfot uz esošā viļņa.
Bija man visas iespējas arī paiet zem ūdens, un sajusties upura sajūtā un būt nabadziņam.
Treniņa lieta ir to neizdarīt.
Novēlu jums – izmantot katru satricinājumu kā zīmi, ka oliņas čaumala plīst un cālītim jāpārdzimst jaunā pasaulē.
Uz katru nākamo līmeni nav iespējams iziet bez satricinājumiem.
Bildītē
kapučino un kanolli pēc tam
You May Also Like
