“Nabadzības gēns” – kas tas tāds?

“Nabadzības gēns” – kas tas tāds.

Nu loģiski, ka tas nav “gēns” kā iedzimtība, lai gan…ar piedzimšanu un dzimtu tam ir sakars tai ziņā, ka mums vecāki un citi dzimtas pieaugušie nodod tās zināšanas, sajūtas un attieksmi, kāda pašiem ir.

Dzimtas atmiņa un bailes var nodoties tālāk arī kā saka ar “mātes pienu” – pa zemapziņas un netveramas saiknes ceļiem.

.

Jāņem vērā, ka mūs lielā mērā audzinājuši cilvēki, kas paši dzīvojuši padomju laikos – kur lielā mērā bagātības kā jēdziena vispār nebija.

Plus svaigi stāsti par nesenu izsūtīšanu un mantas nacionalizēšanu.

Pat ja ne savā ģimenē, tad citiem pavisam tuvu šāda pieredze ir bijusi.

.

Vel pavisam nesen sistēmas tika veidotas ļoti nedraudzīgas cilvēkiem – kas atņem, kas nostājas pret indivīdu, kas soda, kas izrēķinās.

.

Bagāti, domājoši, brīvi cilvēki, kas var atļauties paši par sevi pastāvēt, nu galīgi nebija izdevīgi.

Bija jābūt sistēmai paklausīgiem.

.

Tādēļ vēl šobrīd pieaugušo vidū ir tik ļoti daudz cilvēku ar bērna attieksmi pret naudu, finansēm un materiālām vērtībām.

.

Ko nozīmē “bērna” attieksme?

Ka ļoti daudz kārojas, bet nesaprot, ko var atļauties, ko ne.

Visi ātro kredītu ņēmēji, vai patēriņa kredītu vai aizņēmumu ņēmēji – ir saistīti ar to, ka kārojas ko vairāk, nekā spēj atļauties.

Te es nerunāju par uzņēmējiem, kas aizņēmumus ir izplānojuši kā labāko risinājumu attīstībai.

Vairāk par tiem, kas ar vienu kredītu nosedz otru un dzīvo no vienas aizņemšanās uz nākamo.

.

Vēl bērna attieksme ir tad, kad domā, ka citiem ir jādod pa velti. Bērns visu sagaida, ka kāds to apmaksās.

Mūsu sabiedrībā ļoti daudzi gaida, lai ir vai nu pilnīgi bez maksas, vai vismaz 80% atlaide.

Bagātam un pašapzinīgam (pieaugušam) cilvēkam neienāktu prātā gaidīt, lai kāds par viņu maksā.

.

Vēl “bērns” gaida dažādus pabalstus, piemaksas, loterijas un laimestus.

Vai “ziemassvētku dāvanas” jebkurā gadalaikā.

Pieaugušais saprot, ka kāds šīs dāvanas ir nopircis un sasaiņojis, bet bērns domā, ka tās ir no ziemassvētku vecīša.

.

Vakar uzsākām sarunas par Naudas trepīti.

Runājām par visiem līmeņiem un īpaši par pirmo pakāpienu, kad ienākumi mēnesī ir no 0-800eur.

Šajā trepītes pakāpienā diezgan izteikti dominē “bērna” attieksme pret dzīvi, ar pilnu uzticēšanos kam lielākam, kas visu atrisinās.

Tādēļ te ir diezgan grūti ko mainīt, jo nav motivācijas. Nav saprašanas, ka pats vispār ko var. Viss spēks aiziet, lai būtu labi, ērti vai paklausīgi, pret to KĀDU, kurš lems.

.

Lai izdarītu pāreju no pirmā pakāpiena uz otro, kur ienākums jau ir 1000-1500eur, ir jāsaņemas spēku un jāpārnes apziņa uz sevi. Ir jāsaņem drosme. Ir jāpieņem lēmumu.

O, par šiem pakāpieniem tad vairāk “Naudas trepītes” grupā.

Vai ar anketiņu: https://ej.uz/nxdh

Bildītē Kaspars spāņu kluba futbola nometnē