Ieraksts 100 apņemšanās dienu grupā

Ak, kā man patīk par to naudas tēmu rakstīt. Sen jau vajadzēja uzrakstīt rakstu par mājas pasākumu svētdien, bet taču nevar liegt sev prieku atkal parunāt par naudu.
.
Šai reizē man ļoti kārojas izvērst atbildi uz vienu komentāru, kas bija domāts Gintai.
….”man ir parbaudits priekshstats,ka shi ir kaut kada savejo,situetu cilveku noslegta grupa. Tapec palasu,apdomaju un liekos miera.”.
.
Uh, mīļie, cik daudz šeit ietverts divās rindiņās.
Neko nesaku par cilvēku, kurš rakstījis, tikai paņemšu tekstu un paspēlēšos ar domām mūsu grupas un manā kontekstā.
.
Vai šī ir noslēgtu cilvēku grupa?
Gan jā gan nē.
Šī pilnīgi noteikt ir līdzīgi domājošo grupa, kurā ir laipni aicināti tie, kuriem patīk sarunas, kuras risinām.
Ja nepatīk sarunas, tomēr gribas būt te, tad viss atkarīgs vai spēj būt pieklājīgs. Ja spēj – esi laipni aicināts.
.
Vai šī ir “svējo” grupa?
Atkal – gan jā, gan nē.
Jā – jo savas grāmatās, rakstos un komentāros cilvēkus uzrunāju uz “Tu”, pieaicinu sev ļoti tuvu un esmu ārkārtīgi godīga un atvērta sarunās. Šai ziņā visi esam savējie.
Bet no otras puses – nu lielu daļu no jums nekad neesmu redzējusi un pat nezinu kā sauc.
.
Par to situētību.
Nu nav pārāk dziļu pētījumu, bet es teiktu, ka ļoti dažādi.
Lielāko tiesu, es domāju, ka nekļūdīšos, ka mēs katrs šeit esam pieredzējuši pilnīgi tukšus kontus un maciņus.
Mums pašiem laiku pa laikam vēl tagad ir.
Manām kolēģēm un draugiem tā ir.
Tā kā – mēs visi zinām kā ir, kad nav.
Toties – mums ir dzirkstele acīs un mēs “esam vardes, kas sakuļ no piena krējumu un no krējuma sviestu”. Varde neko nezina par fiziku un to izdara. Liela daļa no mums tāpat.
Un tad nāks kāds fiziķis, kas to apraksta formulās un parāda, ka tas bija izdarāms.
.
Māsa man vienu dienu pateica teicienu, kas klejo netā “tiem, kas skolā nemācījās fiziku, dzīvē ir daudz vairāk brīnumu”.
.
Mīļie, mēs šajās grupās runājam par ļoti daudzām faktos balstītām lietām, kuras gudri vīri un sievas ir pierādījuši un aprakstījuši grāmatās.
Mēs mācāmies to, ko citi sen iemācījušies pirms mums.
Protams, es arī esmu par to, ka ir kaifīgi izdomāt pašam savu divriteni no jauna un bieži vien to daru, bet…jāatzīst, ka tad, kad esmu izdomājusi, tas ļoti līdzinās visiem tiem, kurus fabrikas ražo jau sen un lielā daudzumā.
.
Un arī ar to naudas trepīti un situētību ir tas pats.
Ka tos pakāpienus, kurus mēs te mēģinām pievārēt, ir ļoti daudzi simti un tūkstoši cilvēku, kas to ir izdarījuši pirms mums. Nu kādēļ gan nepamēģināt ar milzu mīlestību pašiem pret sevi ari mums pakāpties pa šiem pakāpieniem.
Šo pēcpusdien ienākšu tiešraidē 100 apņemšanas dienu grupā.
Aizbraukšu pie friziera, sajutīšos pēc tam skaisti un nākšu parunāt ēterā.
Mīļoju jūs.
Esam savējie – uz gaismu un mīlestību.
Bildītē: Signes Vanadziņas glezna