
Viegli
Parunāsim par tēmu: VIEGLI.
Šobrīd šo vārdu loka visos veidos un es arī ļoti bieži par to runāju – kā dzīvot viegli, izturēties viegli, būt vieglai un darīt viegli.
.
Un zinu, ka lielu daļu clvēkus šis ļoti kaitina.
Pat reiz savā grāmatā “No kūniņas par tauriņu” noformulēju – ka kamēr esi kūniņā un spiež visas malas, nesaproti, ko tie tur apkārt lidinās un jūsmo par vieglumu.
.
Vai paskatīsimies “kas lācītim vēderā” arī šim terminam?
Mīļie, aiz katra viegluma stāv iepriekš izdzīvots grūtums.
Lai kāds virtuozi un viegli spēlētu klavieres, viņam ir bijis periods, kad mācījās gammas, vingrināja pirkstus, raudāja pie klavierēm, ka vairs negrib to darīt – tika pāri un tagad ir VIEGLI.
Lai viegli brauktu ar mašīnu un baudītu ceļojumu – kaut kad iepriekš bija jāapgūst pedāļi, jāiemācās zīmes un ceļu satiksmes noteikumi.
Lai raiti un viegi runātu svešvalodā, pirms tam bija ļoti daudz grūtumam jāiziet cauri.
.
Jebkurā jomā ir tikpat un atkal varētu paskatīties procentos – tikai kādiem 2-5% pašiem pa sevi izdodas dzīvot viegli. Viņiem ir kāda gēnu kompozīcija un hormonu salikums, ka tā vienkārši ir.
Bet visi citi – mēs to iemācāmies un savus hormonus vadām un regulējam paši.
Jūtam, ka krītas dopomīns vai serotonīns un zinām, kā to pacelt.
Protams, par daudziem vēl arvien nezinām, tādēļ iekrītam kādā grūtumiņā.
.
Es jums bieži tagad saku – tievējam “viegli un ar mīlestību” un pat visiem acu priekšā to izdaru tiešām viegli.
Vai izveidojam partnerattiecības un ģimeni viegli – un dzīvojam rokrokā viegli.
Vai … tagad… naudu pelnām viegli.
Vai … jebko darām – viegli.
.
Bet, mīļie, tas ir tādēļ, ka es šo praktizēju…40 gadus.
Protams, ka man tagad sanāk viegli.
Pajautā man kā bija manos 18 gados – cik tad bija viegli. Man likās, ka toreiz viss ir vieglāk, nekā būt astoņpadsmitgadniecei.
Es sitos kā naktstauriņš pret lampu un nesapratu, kādēļ netieku tuvāk gaismai.
Jā, ok – bija Padomju laiki. Pēc tam pārmaiņu laiki, pēc tam 90tie.
Bet nu…par vieglumu es tur gandrīz nekā nezināju. Un….sāku lasīt, pētīt, mācīties, darīt…
Ļoti daudz zaudēt.
Un tad, kad esi ļoti daudz zaudējis, tad pēc tam dzīve liekas viegli… ”jo šobrīd neviens nemirst, nav šķiršanās un nav šausmīgu sāpju”. Migrēnu es par sāpēm pat nesaucu.
.
Atcerieties – aiz katra VIEGLI ir bijis grūti.
Un var gadīties, ka Tev šobrīd ir pēdējie metri tajā grūtumā, lai tūlīt Tu sāktu dzīvot VIEGLI.
Bildītē
Pat Pikolo Džo uz mirkli bija patversmē, lai mēs viņu no turienes paņemtu un tagad viss viņa dzīvē būtu VIEGLI