Ja tiešām gribi, tad vairs nešaubies
Vai parunāsim par Naudas trepītes pirmajiem pakāpieniem?
Ar vairākām pakāpēm – kā no nulles tiekam līdz 3 tūkstošiem mēnesī.
Šis noder arī tiem, kas grib no nulles sākt kādu nodarbi paralēli pamatdarbam.
.
Nu pirmkārt – tas ir jāgrib.
Un no tā brīža, kad gribi, vairs nerunā “tas jau nav iespējams”, “šai valstī nesanāks”, “nu ne jau man” utt.
Tatad – ja tiešām gribi, tad vairs nešaubies.
.
Otrkārt – kas ir tas, ko gribētu darīt apmaiņā pret naudu, un kas ir tas, ko noteikti nē.
Man pat liekas ir diezgan svarīgi apzināties, ko nē, un uzjautāt sev – kādēļ.
Nu piemēram – par viesmīli nestrādāšu. (ok – bet kādēļ?)
Citiem mājas nekopšu un dārzu neravēšu. (ok – bet kādēļ?)
Aiz letes nestāvēšu un neko netirgošu. (ok – bet kādēļ?)
Tīkla mārketingā nestāšos. ( ok – bet kādēļ?)
Uz tirgu tirgoties neiešu. (ok – bet kādēļ?)
Ar rokdarbiem nenodarbošos. (ok – bet kādēļ?)
.
Šādi es varētu turpināt un turpināt. Un svarīgākā daļa ir tā, kas iekavās – pajautāt sev, kādēļ to ne.
Protams, mēs jau šeit neko nepiedienīgu vai nelegālu nerakstījām. No pilnīgi normāliem darbiņiem – tātad, kādēļ šo konkrēto ne.
Un Tev jau te var būt pilnīgi cits saraksts.
.
Es esmu darījusi pilnīgi visu šo, ko iepriekš stabiņā rakstīju, un jebkurā brīdī varētu atkal. Man tas godam kantis nerīvē.
Atceros, kā strādājām pludmales kafejnīcā un es katru rītu nomazgāju galdus, kas bija kaiju apķēzīti, savācu izsmēķus, ko pa nakti bija atpūtnieki pēc savām nakts lustēm atstājuši, izslaucīju grīdu – un tikai tad sāku desmit vai divpadsmit stundu darbadienu kopā ar Tomu, lai sagaidītu apmeklētājus, pasniegtu kafiju, tēju, kvasu, alu vai sidru un kādu uzkožamo.
Man tas bija ļoti laimīgs un skaists laiks.
Katru dienu pie jūras.
Katru dienu kopā ar Tomu.
Katru rītu varu attīrīt planētu Zeme. Jā tieši tik globāli un dziļi es skatījos uz to, ka vienkārši vācu pludmalē izsmēķus.
Es palīdzu attīrīt Zemi.
Palīdzu visam kļūt mirdzošam.
.
Tieši dēļ šīs savas attieksmes pavisam drīz sāku rakstīt savu pirmo grāmatu. To uzrakstīju pludmalē kafejnīcā pie galda. Basām kājām un pa vidu apkalpojot pircējus.
.
Vai es šobrīd atkal nevarētu sākt kādu vienkāršu darbu?
Mierīgi.
Šai ziņā mani nav skāris nekas no tā, kas bojā raksturu “vara, slava, nauda”. Īstenībā secinu, ka man raksturs ar katru gadu uzlabojas. Protams, jebkurā laikā var izlauzties iepriekšējais, bet nu…20 gadus laimes terapijā es tomēr jūtu kā ļoti pozitīvu un maigu attīstību visu laiku pa spirāli uz augšu.
8.novembrī vērsim vaļā grupu par naudas trepītes pirmajiem pakāpieniem.
Nosaucu to “Kā iedraudzēties ar naudu”, jo tas būs par to, kā par savu devumu ļaut cilvēkiem samaksāt.
Starp citu – kādā reizē parunāsim, cik daudz tajā ir augstprātības un lepnības, kad neļauj sev adekvāti samaksāt. Tas nozīmē, ka gribi būt devēja lomā un nospiest cilvēku uz parāda sajūtu.
Šīm šūpolēm jābūt līdzsvarā – došana=ņemšana, lai ir harmoniskā līdzsvarā.
vai ar anketiņu: https://ej.uz/nxdh
Bildītēs
Mēs ar Tomu pludmales kafejnīcā
2010. gads.
Šīs bildītes ir tik mīļas, ka ir pieliktas ar magnētiņiem pie leduskapja, lai katru dienu tās var redzēt. Tādēļ apbružātas un vairs nav tik spodras. Bet mīlestība no tām burtiski staro.
You May Also Like
