Skatīties mīlestības pilnām acīm

Mums sestdien mājās notika tik dziļš pasākums, ka man pietiek to tikai iedomāties, un viss sastājas pa vietām. Ir miers. Mīlestība. Mūsu pieredze.

.

Ja jājautā, kas tur bija tāds, tad laikam jāsaka – lauks.

Mīlestības lauks.

Drošības pilns atbalsts, ko dodam sieviete sievietei. Ka nav kauna, vainas, neērtuma vai kritizēšanas. Esam mēs -tādas, kādas esam. Gaismas pilnas būtnes, kas ejam savu pieredzi, un esam atbraukušas sasmelties vēl vairāk gaismu un iedrošināt viena otru.

.

Dienu iepriekš man bija notikums, kas mani izšūpoja. Kārtējā reize, kad uzticos pa daudz. Manā dzīvē šis laiks vispār ir ārkārtīgi skolojošs. Es tik daudz mācos. Sajūta tāda, ka esmu iekļuvusi daudz spožākā gaismā, kas ārkārtīgi ātri un spoži izgaismo kas ir kas.

Un to visu ieraugot, nav skaidrs, ko ar to darīt.

Ir pieejami vecie paņēmieni – uzticēties un paļauties uz smaidošiem cilvēkiem pat tad, ja saskati arī ēnas pusi. Bet nu jau kādu laiku saprotu, ka šādi nav jādara. Kā ir – vēl nezinu.

.

Vēl man ir sajūta, ka mums šobrīd ir dots laiks, lai redzam, ar kuriem “varēsim iet izlūkos”, bet kuri būs tie, kas pa ceļam pazudīs. Kuri būs tie, kas nodos. Kuri būs tie, kam būs kaut kas pa grūtu.

Atsijāsies.

Un paliks blakus tie, ar kuriem kopā vari visu. Būvēt jauno centru, taisīt gaismas apļus, dot vēstījumu par Eko, atbalstīt, iedvesmot, vairot Gaismu un veidot tīklojuma sirds uz sirdi.

.

Ir sācies jauns laiks. Enerģētiski pilnīgi noteikti. Šādi agrāk nebija – ir vajadzīgi citi paņēmieni.

Tādēļ…saucu šo par skološanās laiku. Izgaismošanas laiku.

Un, kad paliek grūti, pieveru acis un atceros mūsu sestdienas apli.

Kā sēžam ap “altārīti” un pilnīgā pieņemšanā uzklausām viena otru. Baudām kakao. Kvēpinām palo santo kociņu.

Kā ejam meditācijām. Kā tajā piedalās mani abi suņi, bet tas man netraucēja satikt savu mazo bērniņu, kas manī dzīvo pilnīgā paļāvībā un skatās ar Inīša acīm.

.

Es jums iesaku – atrast savu bērnības dienas bildīti, kura jums ir mīļa – nolikt to pretim un gūt spēku no tā skatiena, kā uz sevi skaties Tu bērnībā.

.

Manī tagad arī ir naivums, atvērtība…dažkārt šķiet, ka vientiesība, bet bērnībā tas bija vēl 100reižu lielāks. Manī šobrīd ir uzticēšanās un uzticība, bet bērnībā bija vēl vairāk.

Par šo domāju, ka varbūt katrs to pazīst, tikai ar laiku uzaudzē biezāku ādu.

.

Pieveru acis un atceros sestdienu – pilnīgu pieņemšanu, kopābūšanu un mīlestības pilno lauku.

Tas ir tepat.