Man pašai šis ir kā atspēriens darīt
Man jau kādu ilgāku laiku (padsmit gadus) ir tā, ka neko vairs nedaru tikai praktiskā plānā.
Vienmēr skatos, ko tas manā dzīvē izmaina – domās, attieksmē, enerģētikā.
.
Tikkko Mājas grupā uzjautāju – kas jums šajās 20dienāsMājai ir pats svarīgākais. Tīra māja, sakārtotas domas, pārmaiņas dzīvē vai kopābūšana un iedvesma. Vai varbūt viss kopā. Vai varbūt vēl kas cits – indivuduāls un svarīgs.
.
Man pašai šis ir kā atspēriens darīt.
Ja es vienkārši būtu izdomājusi, tad man varētu uzrasties diezgan daudz iemesli, lai kādu dienu izlaistu. Tagad tā nevar būt, jo eju ar visiem ritmā un tiešām šo laiku gribu izmantot rezultatīvi.
Piedevām – process rada rezultātu. Baudot procesu, rezultāts IR.
.
Mana māja tādu īstu manu samīļošanu nav baudījusi 5 gadus.
Kad atnācām dzīvot, tad mīļoju un tīrīju diendienā. Pēc tam uzaicinājām palīgus un no tā laika esmu bijusi ar domām prom. Jā – mājas vidu vienmēr uzkopju, un mājās dzīvoju, bet tā, lai centimetru pa centimetram…
Tas notiek tagad.
Tā ir atgiešanās pie sevis.
Dikti laba sajūta.
.
Vakar čatiņā viena dalībniece ierakstīja –
“tik laba sajūta pēc tam tieši pie šiem trakajiem logiem – likās, ka pat plastmasa sāka elpot! ”
.
Pilnīgi piekrītu 🙂
Nāc Tu arī:
