Sapildīties ar mīlestību

Dzīvojot savā ritmā un ejot caur saviem dzīves uzdevumiem un mācībām, dažkārt tie pilnīgi nesakrīt ar kopējām aktiviātēm, un tad nu man vienmēr ir dilemma – rakstīt vai nerakstīt.

Arī šobrīd ir sajūta, ka viss burbuļo par un ap vēlēšanām un balsu skaitīšanas kārtību.

Es pa to laiku biju bērna futbola turnīrā, kas ir kā cita pasaule, un man domas pilnīgi citur – par bērnu attīstību, par veselīga un vesela cilvēka uzaugšanu, par līdzsvaru.

Piemēram, es pamanīju, cik ātri pierodu pie supervaroņu sasniegumiem gan savā, gan bērna dzīvē. Kad bijām Ventspilī, Kaspars bija uz tāda viļņa, it kā spēlētu kā pieaugušais pret bērniem. Šai reizē – kā normāls bērns pret normāliem bērniem. Ar saviem kāpumiem, kritumiem, varēšanām, nevarēšanām, nobīšanos, nesaņemšanos, toties ar rezultātiem, kas punktu ziņā līdzinās tam Ventspils turnīram.

Un pamanu, ka mēs gaidām, lai vinš ir tāds, kāds bija toreiz.

Man par mani pašu ir tāpat – es kādā dzīves periodā esmu vadījusi 8 online grupas vienlaicīgi, kurās ir pa vairākie simtiem cilvēku, un tas tiešām līdzinājās supervaroņa spējām.

Tagad, kad ir 200 dalībieku tievētājos, kas pilnīgi noteikti ir vērienīga grupa un daudz cilvēku pretim – man pašai iekšā ir nemiers – kādēļ nevadu vēl to tēmu un vēl to un vēl ko paralēli.

Vai Tev ir šis pazīstami? Ka no sevis visu laiku gaidām nevis normālu līdzsvaru, bet gan supervaroņa spējas.

Ko darīt?

Man palīdz sazemējums. Ka sāku darīt vienkārši ikdienišķas lietas. Mazgāju māju, beržu baltās futbolistu zeķes, kas ar zāli kļūst zaļas, baroju suņus, apleju siltumnīcā tomātus.

Nākamais solis – iemīļot sevi. Sapildīties ar mīlestību.

Paralēli noklausījos savas tiešraides ierakstu “Kā iemīlēt sevi”, kas ir kā īsa rokas grāmata – pa punktiem ko un kā sev palīdzēt.

Ja nu Tu arī laiku pa laikam gribi sajust šo sevis mīlēšanas un mīļošanas sajūtu – ielikšu linku – vari to iegādāties un pilnīgi noteikti – tas palīdz atgriezties pie sevis.