Zemapziņā mēs gribam mīļumu

Vai esi domājusi, kādēļ mēs pašas un arī tik ļoti daudzi cilvēki sabiedrībā dzīvo ar bērna attieksmi pret dzīvi. Ar daudz ko netiek galā. Nezina kā tikt. Gaida, kad kāds uzņemsies atbildību vai izvedīs aiz rociņas no šī situācijas laukā.

Vai esi domājusi, kādēļ tā

Tādēļ, ka zemapziņā gribam mīļumu.

Gribam siltumiņu (siltas attiecības) un gaišu attieksmi. Ko līdzīgu kā jutāmies bērnībā mammai klēpī vai tētim pie rokas.

Zemapziņā ir sastājusies informācija tā, ka – ja vien būšu bērniņš (tāds maigs, mīļš, pūkains), tad pilnīgi noteikti visi pret mani būs mīļi un dzīve kļūs tik komfortabli saudzējoša.

Formula ir pilnīgi skaidra. Pasūtījums zemapziņai arī. Tikai līdz ar bērna attieksmi pieaugušā vecumā nāk līdzi ļoti daudz bērnībai un bērnam raksturīgu lielumu. Ka noteikti ir jābūt kādam “vecākam” vai “lielajam”, kurš pieskatīs, kurš pakomandēs, kurš pateiks kā vajag utt.

Mīļie, un šis viss ir pretrunā ar Visuma kārtību un Brīvas gribas principu – ka mums ir jāiemācās uzņemties atbildību un ar savu brīvu gribu izdarīt izvēli, par kuru izbaudām sekas jeb rezultātu.

Arī tagad darbojas brīvās gribas likums, jo sanāk, ka esam izvēlējušies bērna attieksmi pieaugušā vecumā.

Sanāk, ka tā gribi, – lai tevi komandē, lai ir kāds priekšnieks, lai ir kas nosaka, kā dzīvosi, lai kāds ierobežo…

Un savukārt to mēs negribam. Gribam brīvību, gribam turību, gribam situētu laimīgu dzīvi. Gribam partnerattiecības, gribam mīlēšanos, gribam bērnus …. mazbērnus…stipras dzimtas.

Mīļie, lai šis viss sakārtotos ir jāizdara tikai vienu soli – jāsāk izturēties kā pieaugušajam.

Pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību, zināt ko darīt, un DARĪT.

Šovakar sākas mūsu lieliskais divu mega jaudīgu tēmu kurss PAŠAPZIŅAS CEĻŠ.

Šovakar runāsim par bērna un pieaugušā attieksmi mūsu gados un nākamotrdien par robežām.

Tici man – šis maina dzīvi.