Vai ir kādas sāpīgās vai neērtās tēmas, runājot par dzimtām

Vai ir kādas sāpīgās vai neērtās tēmas, runājot par dzimtām.

Hmmm…

Jā.

Bēdīgi droši vien ir tad, ja izmirst dzimtas.

Ja nerodas bērniņi.

Ja bērnus negrib.

Ja ir vientulības sāpe.

Ja neviedojas ģimenes un …. līdz ar to nav turpinājuma.

Laikam pilnīgi neesmu īstais cilvēks, kas par šo tēmu varētu runāt, jo es bērnus gribēju no bērnudārza laikiem. Es sapņoju kā izaugšu un man būs ģimene un es būšu mamma.

Tas, ka man vajadzēja tik ilgi gaidīt, tas nebija ieplānots. Bet ir dikti labi, ka tas sakārtojās.

Mums rados bija pāri, kuriem nebija bērni, arī vecākā paaudzē. Vecvecāku paaudzē.

Tas, kas man šai ziņā likās bēdīgi, ir tās vecumdienas.

Kaut kā mammas un tētus bērni lai vai pie kādām attiecībām tomēr mīl.

Ok – arī var gadīties visādi, bet nu ir cerība uz kādu tuvību.

Bet….ja to bērnu nav bijis, vīrs vai sieva nomiruši….tad…nav uz ko paļauties.

Ak, nu…sāpīga tēma.

Ko jūs domājiet par šo “child free” vai pat varbūt solo dzīvi.

Laikam jau, ka katrs dara, kā viņš grib.

Bet ko tas nozīmē sabiedrībai kopumā?

Šovakar runāsim par ģimenēm un dzimtām tiešraidē “Dzimtas tīklojums”

Sāksim ar meditāciju, ar mīlestību, ar sakņu atdzīvināšanu un aplaistīšanu….

Un pēc tam – jau ar mīlestības pilnu sirdi, izrunāsim kā varam dziedināt jebkuras attiecības, kas varbūt samezglojušās.

Bildītē

Mūsu ģimenes turpinājums, nākotne un mīļums.