Izveidot katram savu Gaismas lauku

Vai ziniet, kas man liekas vissvarīgākais šajos laikos? Lai pašas iegūtam mieru un laimes “burbuli” ap sevi un uztaisām šādu lauku ap saviem mīļajiem.

Prātā nāk filma “Dzīve ir skaista”, kur koncentrācijas nometnē tētis savam četrgadīgajam bērniņam šādu lauku uztaisa ar vienu teikumu “spēlēsim spēli”. Četrgadigam bērnam bērnība ir ŠOBRĪD. Viņam ir tā realitāte un tās sajūtas, ko vacāki viņam dod.

Tā ir filma.

Tie apstākļi un fons tai filmā, protams, zvērīgs.

Mums tā nav.

Bet ideja ir tā pati – ka mums pietiek mainīt apziņu un paskatīties uz notiekošo no cita skatu punkta, kad izrādās – viss izmainās.

Iedomājies, ja ej pie zobārsta. Nav patīkami. Varbūt pat sāp.

Bet tu taču zini, ka tas ir tavam labumam un ārsts tev palīdz.

Un iedodmājies šo pašu situāciju, šīs pašas fiziskās sajūtas, ja kaut uz mirkli pieļauj domu, ka šis pats cilvēks tev dara ļaunu vai speciāli dara pāri.

Vai fiziskās sajūtas mainījās? Nē. Bet morāli tam ieiziet cauri ir daudz vieglāk ja zini tam jēgu.

Viss ir atkarīgs no pavadošās domas, no izpratnes, no vieduma, no skatu punkta – kā uz konkrēto notikumu paskatāmies.

Šis ir tikai viens no soļiem, kādus iesim savā 33 dienu grupā, kurā veidosim AIZSARGLAUKU sev un saviem mīļajiem.

Pret ko tad tik ļoti ir jāaizsargājas?

Vienā vārdā varētu teikt – pre to turbulenci, kas ir apkārtējos notikumos, kurus nekā nevaram ietekmēt. Pret to nezināmo, kas mainās tik ātri un ļoti, ka prāts nespēj pierast. Pret jauno, kas pilnīgi nav saprotams.

Ir labi, ja ir tāda drošības un miera platforma tieši ap Tevi un tuvākajiem, lai vismaz iekšpusē jūtieties labi.

Vai man ir šāda platforma.

Jā.

Mums ar Tomu un Kasparu, ar lielo ģimeni… ir.

Mums ir izveidots gaismas lauks “Ūbelītēs”, sirdīs un attieksmē.

Mēs viens otram dodam drošību un patvērumu, atbalstu un rūpes, mēs vairojam mīlestību un gaismu un par to domājam diendienā. Mums ir.

Veltīsim 33 dienas, lai katra dalībnice šādu lauku var uztaisīt savā dzīvē.